«Nebūsi Laimes lācis? Būsi Zelta zirgs!»
Aizvadītajā svētdienā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aizvadīja savu 100. dienu Rīgas pilī. Viņa «medusmēnesis» ar Latvijas sabiedrību joprojām turpinās un, kā šķiet, it kā nemaz netaisās beigties.
Protams, vispārējā jūsma ir ļoti tālu no «personības kulta», kas valdīja ap Vairu Vīķi-Freibergu viņas prezidentūras nogalē. Un, paldies D#vam, neko tādu vairs nevajag! Jo viņas dievināšanu lielā mērā uzturēja neglītais «fons» – valdības politiķu lepnība, prastība un bezkaunība. Tagadējais valsts galva – lai kā viņš mums izrādītu savu norobežošanos no politiskā ķēķa – šķiet esam valsts varas komandas spēlētājs. Nevis kaut kāds lepns vientulis, latvju politikā pēkšņi ieskrējusi un dedzinoši spilgta «astes zvaigzne».
Jo redzam, ka Rinkēviča prasmīgi veidotā popularitāte vairo ne tikai paša politisko kapitālu. Tā spodrina un spēcina Valsts prezidenta institūciju un tādēļ, pie viena, kaut varbūt vēl netieši, arī visas valsts varas reputāciju.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv