Neatkarība — nosaukumā vai apziņā?
Jo tuvāk Latvijas simtgade, jo vairāk pārņem sajūta, ka teju vai katrs iedzīvotājs uzskata par savu svētu pienākumu ierakstīties vēsturē, īpaši nešķirojot, cik vērtīgs un pārdomāts izrādīsies viņa priekšlikums, — vienkārši jāsaglabā piemiņa par katru cenu, un viss!
Tā nupat grupa Augstākās padomes deputātu, kuri 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, pēc gadu desmitiem attapušies, ka Rīgā līdz šim nav bijis neviena Neatkarības laukuma. Citās valstīs ir, bet Latvijā joprojām nav, tāpēc ar skubu jāpārdēvē Jēkaba laukums, jo ar Brīvības ielu, Brīvības bulvāri un Brīvības pieminekli vien ir par maz, kaut gan, ja atšķiram īstajā vietā Latviešu literārās valodas vārdnīcu, varam uzzināt, ka neatkarība tā pati brīvība vien ir. Pie tam pats jēdziens neatkarība manā skatījumā ir stūrains un lempīgs, kas veidots, vārdam atkarība pievienojot nolieguma partikulu ne, — arī atmodas laika dziesmā tiek pieprasīta nevis neatkarība Baltijai, bet gan brīvība Baltijai.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv