Par viņiem mazāk runā, mazāk raksta, bet viņi soli pa solim iet uz savu mērķi. Viņi visu iepriekšminēto var darīt vislabāk, visprofesionālāk, bet sev pieejamo iespēju līmenī. Ir Andrea Bočelli, un visi zina, kā viņš dzied, un visi zina, ka viņš neredz. Cilvēki dejo ratiņkrēslos un dejo džaivu, un cilvēki, kam nav roku, peld, un cilvēki, kas skrien ar protēzēm, noskrien daudzus, kas ne tikai šo visu dīvānā vērtē, bet paši nopietni trenējas. Tie, kurus invalīdi noskrien, visskaļāk pasaka, ka cilvēku patieso spēju robeža ir jāatbīda tuvāk horizontam, nevis jāatstāj deguna priekšā.
Mūsu lepnums un aizspriedumi
Burtu izmērs