Mūsu drošībai

Sestdien Valmierā, Vienības laukumā, notika svinīgā ceremonija, kurā zvērestu nodeva jaunie Zemessardzes 22. kājnieku bataljona zemessargi, kuri šogad pievienojušies dienestam Zemessardzē.

No 25. līdz 27. septembrim Vidzemē notiks Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību cikla Namejs 2020 Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes lauka tehniskais vingrinājums Zobens 2020. Ar ko iedzīvotājiem jārēķinās mācību laikā, stāsta ZS 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris pulkvežleitnants DMITRIJS OREŠKINS: 

«Par jaunajām policijas formām ir grūti kaut ko tā uzreiz pateikt, jo valkājam tās tikai trešo dienu, taču materiāls šķiet ļoti labs, ērti lietot, arī kurpes ir ļoti labas,» tā pagājušās nedēļas trešdienā jauno apģērbu raksturoja Valsts policijas Patruļdienesta rotas komandieris majors Jānis Goba. «Kādas šīs drēbes izskatīsies pēc pirmajām mazgāšanas reizēm un ilgstošas valkāšanas, to redzēsim nākotnē. Pašlaik visi patruļpolicijas darbinieki, kuri pirms pāris mēnešiem tika uzmērīti, staigā jaunajos mundieros. Tā kā formastērpu nomaiņa visā valstī plānota pakāpeniska un līdz pat 2024. gadam, tad tuvāko pāris gadu laikā sabiedrībai likumsargi būs redzami gan jaunajos, gan vecajos, jau pierastajos formastērpos. Nav tā kā vecajos laikos, kad bija neērtas un neelpojošas vilnas bikses. Jaunajām formas ir daudzveidīgas transformācijas iespējas: komplekta detaļas var kombinēt, ik reizi pielāgojot to konkrētā brīža apstākļiem un uzdevumam. Ne­parastākais jauninājums ir līdzšinējo uzpleču – zīmju atrašanās formas priekšpusē. Testēsim, nēsāsim, pēc mēneša varēs spriest, vai mazgājot sarāvušās, taču, pirmo reizi gludinot, bikses bija gludas ātri, ērti un forši,» personīgajā pieredzē dalījās Jānis Goba.

Līdz vakardienai no Latvijas ūdenstilpēm šogad izcelti jau 75 noslīkušie, kas nelaimju skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotājiem ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Kāda situācija ir Vidzemē, vaicājām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rūjienas posteņa komandierim MĀRTIŅAM LINGARTAM, kas šobrīd pilda arī VUGD Valmieras daļas komandiera pienākumus: – Vidzemē situācija pagaidām bijusi diezgan veiksmīga – pavisam bijuši septiņi izbraukumi, izdevies arī glābt slīkstošos, kuriem pēc tam nav bijusi nepieciešama pat mediķu palīdzība.

Ik gadu Latvijā izceļas vidēji 40 ugunsgrēki, kuru iemesls varētu būt zibens izlāde, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija par pēdējiem desmit gadiem. Un, lai arī VUGD uzsver, ka patiesos ugunsgrēka iemeslus var noskaidrot tikai Valsts policija, jo katrs gadījums ir individuāls, tomēr šie dati ir attiecināmi. 

Ierasts, ka visā Latvijā 17. maijā, kad tiek atzīmēta Ugunsdzēsēju un glābēju diena, jebkuram interesentam ir iespējams iepazīties ar ugunsdzēsēju tehniku un aprīkojumu, kā arī tiek apbalvoti labākie dienesta darbinieki.

Par aktuālo stāsta Valmieras iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks pulkvežleitnants JĀNIS BAGĀTS: 

Lai kliedētu maldīgu stereotipu sabiedrības apziņā, ka Valsts probācijas dienests strādā galvenokārt ar bijušajiem ieslodzītajiem jeb tautas valodā – zekiem, vispirms iepazīstināšu ar oficiālo informāciju, kas īsti ietilpst šī dienesta funkcijās: 

Pagājušajā nedēļā Valmierā, klātesot aizsardzības ministram Artim Pabrikam un Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam, Kaugurmuižā tika atrādītas jauniegādātās pašgājējhaubices, tādējādi iezīmējot profesionālas artilērijas vienības veidošanas sākumu. Pēc svinīgā pasākuma uz sarunu aicināju NBS Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieri pulk­vežleitnantu DMITRIJU OREŠKINU.

Tā kā gaidāmā pašvaldību reforma sola pārmaiņas ne tikai novadu robežās, bet arī mūsu drošības dienestu darbībā, pagājušajā piektdienā par aktuālo Valsts policijā izvaicājām Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa priekšnieku pulkvežleitnantu ANDRI ŠTEIMAKU. 

Kopš 2017. gada Valmieras pilsētas pašvaldības policija atrodama Purva ielā 12A, kur mūs laipni sagaida priekšnieks ARMANDS MIĶELSONS. Iepriekšējās telpas Garā ielā bijušas gaužām šauras un neērtas gan administrācijai, gan dežurants sēdējis vienā telpā ar Valsts policijas dežurantu, līdz ar to jautājums – kā starp abām policijām tiek sadalīti pienākumi un funkcijas.