Meklējot Beverīnu un arī... atrodot
Mūrmuižas tautas universitātes marta nodarbības tēma bija «Beverīnas meklējumi turpinās». Par runas vīriem bija aicināti divi samērā jauni vēsturnieki — Gints Skutāns un Edgars Žīgurs. Arī klausītāju vidū šoreiz bija pietiekami daudz gados jauno.
«Mums pašiem nu arī secinājums, ka jauniešus interesē tieši vēstures tēmas. Šogad šī ir viskuplāk apmeklētā nodarbība, bet jaunieši bija arī uz citām, kurās runājām par vēsturi,» stāsta Mūrmuižas bibliotēkas – informācijas centra un arī universitātes vadītāja Gundega Lapiņa.
Vēsturnieki ir no Piebalgas, un abus saista Beverīnas un Vidzemes senvēstures pētīšana. Gan akadēmiskās studijas, gan pētniecību viņi ievirzījuši līdz šim mazpazīstamā tēmā, ko var izteikt ar jēdzienu — vēsturiskā ģeogrāfija. Liela šīs tēmas sadaļa veltīta Beverīnai.
Jāatgādina, ka vēsturē Beverīna pazīstama kā Tālavas valsts nocietinājums. Tā saucamās Indriķa hronikas tekstā Beverīnas vārds minēts 15 vietās, pie tam četras reizes ar to apzīmē Tālavas novada iedzīvotājus — Letti Bevernenses, Letti de beverin, kas sevišķi izcēlušies ar kareivīgumu. No 1208. līdz 1212. gadam tālavieši karojuši ar igauņiem un vispirms nopostījuši Otepes pili. Atmaksai igauņi 1208. gada rudenī aplenkuši Beverīnu. Hronists stāsta, ka uzbrukuma atvairīšanā liela nozīme bijusi viņa dziedāšanai un spēlēšanai cīņu laikā. Šis vēstījums ir pamatā Ausekļa dzejolim «Beverīnas dziedonis». Igauņi ieņemt Beverīnu nav varējuši arī vēlāk, līdz 1216. gadā to nodedzinājuši meslu vācēji no Krievijas. Pēc tam Beverīnas atrašanās vieta aiziet vēstures nebūtībā. Šī vieta (iespējams, tieši latviešu Atmodai tik nozīmīgā Ausekļa dzejoļa dēļ) ir meklēta īpaši — Kauguru Pekas kalnā, Valmierā, Vijciemā, Raunas Tanīskalnā, Vīļumu pilskalnā, Trikātā un citur.
MEKLĒJUMU CEĻVEDE. G. Skutāns ar Indriķa hroniku, kurā ir teksti par Beverīnu. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv