«Latviju brīv sirdī nest»
Tie ir vārdi no Egona Pičnera dzejoļa, kas īpaši izgaismojas, kad pieminam pirms 105 gadiem 18. novembrī dzimušo valsti un 1919. gada 11. novembri, kad Latvijas armija ar sabiedroto atbalstu atbrīvoja Pārdaugavu Rīgā no Bermonta karaspēka daļām.
Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja vadītāja ar skolēniem katru gadu šajā laikā dodas aizdegt svecītes un nolikt ziedus rencēnieša Jāņa Bērziņa atdusas vietā Rūjienas Bērtuļa kapos. Viņš bija viens no Latvijas Tautas padomes locekļiem no Latviešu zemnieku savienības, kurš piedalījās mūsu valsts proklamēšanā 1918. gada 18. novembrī un kā kareivis cīnījās Kalpaka bataljonā Cēsu rotā 1918. gadā, bet no 1919. gada novembra Studentu rotā, kas tika pārdēvēta par Tanku divizionu, pret Bermonta karaspēku.
TILTS NO PAGĀTNES UZ RĪTDIENU. Rencēnu pamatskolas 6. klases skolnieces (no kreisās) Ramona Tkačenko un Herta Zilberte aizdedz svecītes Rūjienas Bērtuļa kapos rencēnieša, Latvijas proklamētāja, Brīvības cīņu dalībnieka Jāņa Bērziņa atdusas vietā. Autores foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Lai Dieviete Māra svētī ik katru Latvijas patriotu, kas par Latviju galvu ir licis! Lai Dievs Pērkons sargā šo ļaužu piemiņu! Lai Dieviete Laima davā Latvijai priekpilnas dienas! Latvju Dievu vārdā lai top!!!