Latvijas vizuālā tēla tēvu pieminot
Pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā Rencēnu pagasta 1. bibliotēkā (pagastmājā) neliela interesentu pulciņa klātbūtnē tika atklāta saistoša izstāde, par kuru bija parūpējies viens no nesen Rencēnu pagastā uz palikšanu ienākušiem vīriem – pensionēts inženieris un zinātnieks Jānis Trubačs, kurš kopā ar kundzi Guntu tagad saimnieko un pamazām sapoš 1928. gadā būvētās Induļu mājas.
Ievadā par notikuma priekšvēsturi, kas sākusies pirms pieciem gadiem turpat bibliotēkā, kad pie viņas pirmoreiz ieradies Jānis Trubačs ar savu dzīves draudzeni, īsi pastāstīja bibliotēkas vadītāja Andra Auniņa. Pēc tam uz atklāšanas runu tika aicināts izstādes Latvijas naudas tēvs Rihards Zariņš un viņa devums veidotājs. JĀNIS TRUBAČS bija skops vārdos par sevi, toties aizdegās, klāstot par paša vākto un bibliotēkā pāris kvadrātmetros izvietoto ekspozīciju – numismāta kolekciju, periodiku un mākslas grāmatām – un tās galveno varoni:
«Apmēram pirms pusotra gada izdomāju, ka vajadzētu savākt visas monētas, kas lietotas Latvijas teritorijā kopš mūsu valsts dibināšanas 1918. gada 18. novembrī. Sāku vākt monētas, tiku arī līdz papīra naudai, arī tā – visdažādākajās ekonomiskajās formācijās un visdažādākajās vērtībās – kursējusi Latvijas teritorijā. 1919. gadā arī Latvijas valdība nolēma ieviest papīra naudu, tā parādījās gada otrajā pusē un tika lietota līdztekus citām naudām. Pēc tam šo naudu nomainīja lati. To veidošanā piedalījās dažādi mākslinieki, taču pats galvenais bija Rihards Zariņš (1861 – 1939), pasaulslavens mākslinieks, kurš tolaik jau bija atgriezies Latvijā. Manuprāt, Zariņš šodien pārāk maz tiek pieminēts kā speciālists mūsu mākslinieku aprindās.
BŪTISKA LATVIJAS VĒSTURES DAĻA. Kolekcionārs un Latvijas vēstures izzinātājs Jānis Trubačs un Rencēnu 1. bibliotēkas vadītāja Andra Auniņa pie ekspozīcijas izstādes Latvijas naudas tēvs Rihards Zariņš un viņa devums atklāšanas vakarā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv