Latvietis — vispirms dvēselē, tikai tad pasē
Laikā, kad tiekam aicināti Latvijas valsts simtgadi tuvināt ar labiem darbiem un domām, daudziem nav mazsvarīga latvietības apziņa un tiesības pasē ierakstīt vārdu «latvietis». Lielā daļā pasaules valstu gan tautības ieraksts pasē netiek praktizēts. Mūsu pasēs vieta tautības ierakstam tomēr ir, lai gan gados kopš neatkarības atgūšanas tā no pases galvenajām lapām ir aizslīdējusi uz attālākām un kādu laiku vispār bija pazudusi.
Cik būtisks šāds ieraksts ir tieši latviešiem, parādīja laiks, kad varējām tikt pie brīvību atguvušās Latvijas pasēm. Tiem, kam latviskā izcelsme pa tēva, mātes vai vecvecāku līniju bija viegli pierādāma, ieraksts «latvietis» pasē tapa bez problēmām. Taču jau tad daudzi (it sevišķi Sibīrijā dzimušie), kuri reāli bija latvieši, lieliski latviski runāja un arī latviešu skolās bija mācījušies, bet ar stipriem papīriem savu latvietību uzreiz nevarēja pierādīt, ierakstu pasē «latvietis» nedabūja ilgi vai nemaz.
Jau tad pietiekami daudz latviešu no Latvijas atsvešinājām. Bet vēl tagad šo radniecības pierādīšanu prasa spēkā esošais «Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums», kurā noteikts, ka «persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijā piešķirts bezvalstnieka statuss, ir tiesīga vienu reizi mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām».
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv