Kā tevi labāk saukt – meteorologs vai tomēr – laika ziņu vīrs?
Esmu priecīgs, ka man darba līgumā rakstīts, ka mans amats ir LTV laika ziņu redaktors, un visur, kur parādos, vajadzētu būt publiski šim titulam. Tas man liekas tāds visērtākais. Latvijā ir problēma, ka mums vēl izšķir meteorologus un sinoptiķus. Meteorologs ir tas, kurš novēro laika apstākļus, un sinoptiķis – tas, kurš prognozē. Bet Rietumu pasaulē faktiski visur ir salikts kopā – vienkārši meteorologs. Jo mūsdienās pietiekami daudz jāstrādā ar novērojumu datiem, un tas viss ir tāda kopēja padarīšana. Ņemot vērā, ka man vēl klāt mediji un dažādi pasākumi, kuros skaidroju, mācu lietas – dažādi semināri, kursi tām nozarēm, kurām interesē meteoroloģija, tad man ir ļoti ērti, ka ir šis tituls, un par citiem nemaz nedomāju.
Pastāsti, kā top tā informācija, ko tu tik raiti visai Latvijai izstāsti LTV ēterā Rīta Panorāmā un reizumis arī vakaros?
Garo vai īso versiju (smaida)? Mūsdienās visa pamatinformācija, kas vajadzīga, lai sagatavotu laika prognozes, ļoti liela daļa profesionālās informācijas, ir publiski pieejama internetā. Tās ir dažādas kartes, grafiki un tamlīdzīgas lietas, kuras tad, skatoties, pētot, analizējot, prognozes sastādu. Taču ērtības labad televīzijā mums ir pamatdati grafikiem, kas nāk no Meteoroloģijas centra, bet es parasti pirms iešanas ēterā paskatos, pielaboju dažus ciparus, jo tā prognoze tapusi bieži vien vairākas, pat sešas stundas iepriekš, tāpēc es tur aktuālāko pamainu. Dažkārt ir reizes, kad man viedoklis atšķiras par to, kāds būs laiks nākamajā dienā… Piemēram, tagad, rudenī, raksturīgi, ka Meteoroloģijas centram tādās dzestrās naktīs minimālās temperatūras prognozes ir maigākas. Ņemot vērā, cik cilvēkiem svarīga ir pirmā krietnā salna, es tomēr tos skaitļus kartē pamainu. Savukārt visu pārējo informāciju, kas ir ārpus kartēm, komentārus un moderāciju, es iegūstu no profesionālās informācijas, apskatot dažādu meteoroloģisko modeļu kartes. Vēl satelītattēli, dažādu novērojumu attēli gan tepat Latvijā, gan citur… Tā informācija ir ļoti, ļoti plaša, kurai jāiziet cauri, lai iegūtu kopējo ainu, lai izveidotu kopēju stāstu par to, kas ir bijis un kas būs tālāk.