Lai Gauja nebūtu nelaimju upe
Gauja, ko reizēm mēdzam dēvēt par vēl vienu Valmieras galveno maģistrāli, ne vien dāvā lielisku dabas baudījumu un atpūtu, bet vairāku valmieriešu ģimenēs uz mūžu atstāj atmiņas par traģiskiem notikumiem. Nepaiet ne gads, kad kādam neizdodas izpeldēt no upes dzelmes. Īpaši sāpīgi ir, kad Gauja paņem gluži jauna zēna dzīvību, kā tas notika šovasar jūlijā. Valmierieši kārtējo reizi par to bija satraukušies, bija raksti, ieteikumi presē, citos medijos. Pilsētas pašvaldība kārtējo reizi steidza paziņot, ka Valmierā Gaujā nav nevienas oficiālas peldvietas, kurā peldētāji kaut minimāli tiktu uzraudzīti vai kontrolēti.
Noslīkušā zēna piederīgajiem sāpes nenoplaks nekad, sabiedrībā satraukums gan jau noplacis, Gaujā atkal peldētājus redz vai visur...
Taču pēc nesen pie Gaujas redzētā saprotu, ka valmieriešu samierināšanās, sabiedrības satraukuma noplakums ir nežēlīgi pāragrs, iespējams, vien līdz nākamajai nelaimei. Tāda varēja gadīties arī todien, kad netālu no vietas, kur jūlijā nelaime sākās noslīkušajam, pamanīju ūdenī plunčājamies divus pat skolas vecumu nesasniegušus bērnus. Gados pavecai sievietei, kas sēdēja krastā un bērnus vēroja, teicu, ka te peldēties ir bīstami. Izrādījās, ka viņa runā tikai krieviski, tādēļ sakāmo atkārtoju arī šajā valodā. Sieviete atbildēja, ka viņa taču zēnus pieskatot. Bet tur aiz piekrastes seklā sēra, vien pāris metrus tālāk, ir straujš gultnes padziļinājums pat par diviem metriem.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv