Kur medīja prinči ?

- 19.Oktobris, 2010
Valmierietis
Laikrakstā

Me­dī­bu tra­dī­ci­jas  Val­mie­ras no­va­dā 18./19. gs.

Me­žam — sa­va va­lo­da. Kas ie­mā­cī­jies to sa­prast, tas ne­kad ta­jā ne­jū­tas vien­tuļš. Mai­no­ties ga­da­lai­kiem, mai­nās arī krā­sas un ska­ņas. Šo da­bas har­mo­ni­ju vien iz­jau­cam mēs – cil­vē­ki: med­nie­ki, tū­ris­ti, sē­ņo­tā­ji un ogo­tā­ji. Mežs vi­sos lai­kos sais­tī­jis un sais­ta tie­ši ar sa­vu ār­kār­tī­gi daudz­vei­dī­go pie­dā­vā­ju­mu. To­mēr — kā­pēc me­dī­jam? Jau sen­grie­ķu vēs­tur­nieks, Sok­rā­ta skol­nieks Kse­no­fonts sa­vā dar­bā „Ki­ne­gē­ti­kos” (Par me­dī­bām) de­vis fi­lo­zo­fis­ku at­bil­di: cil­vē­kiem me­dīt ie­mā­cī­ju­ši ne­mir­stī­gie die­vi, jo kas gan vēl, ja ne die­vi, va­rē­ja iz­do­māt tā­du aiz­rau­jo­šu un de­rī­gu no­dar­bī­bu. Kā mū­su pus­ē ra­dās pir­mais me­dī­bu parks un par tā no­sau­ku­mu, augst­ajiem vie­siem, kas šeit vie­so­ju­šies, tā­lā­ka­jā iz­klās­tā.

Kā ra­dās Ir­šu dārzs?

Me­dī­bu par­ki Krie­vi­jā nā­ca mo­dē ap 1751.ga­du, kad par gal­ma ob­er­jē­ger­meis­ta­ru ie­cē­la bi­ju­šo mar­ša­lu Sem­jo­nu Na­riš­ki­nu. Gal­ma med­nie­ku kor­pu­su pār­kār­to­ja un mo­der­ni­zē­ja, ie­tēr­pjot vī­rus grez­nās uni­for­mās. Dā­mu acis nu prie­cē­ja bra­šie jē­ge­ri za­ļās ja­kās ar zel­tī­tām po­gām, no ku­ru rel­je­fiem ar zvē­ru gal­vu at­tē­liem va­rē­ja no­teikt kat­ra kor­pu­sa lo­cek­ļa ama­tu un pa­kā­pi. Me­dī­bu ce­re­mo­ni­jas grez­nī­bā pār­spē­ja vi­su līdz tam Eiro­pas val­stu gal­mos re­dzē­to, un par Krie­vi­jas gal­ma me­dī­bām sa­jūs­mi­nā­ti rak­stī­ja ār­val­stu sūt­ņi un ce­ļo­tā­ji. Uz­la­bo­ja arī me­dī­bu mū­zi­ku. Iz­vei­do­ja īpa­šu or­ķes­tri ar 35 da­žā­du to­ņu me­dī­bu tro­fe­ju ra­giem. Or­ķes­tran­tus kor­pu­sā pie­ņē­ma un audzi­nā­ja jau no zē­na ga­diem, tā­pat kā ci­tus me­dī­bu spe­ci­ālis­tus. Pla­ša in­struk­ci­ja re­gu­lē­ja me­dī­bu no­ri­si.

PRO­MI­NEN­TA­JĀM ME­DĪ­BĀM. Val­mier­mui­žas Ir­šu par­ka pa­vil­jons, 1900.ga­du sā­kums.

Komentāri
Pievienot komentāru