Kultūra un izklaide

Zem diviem karogiem

- 8.Novembris, 2019
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Par godu Latvijas simtgadei Latvijas Nacionālajā teātrī jau kādu laiku skatītāju vērtējumam ir pieejams Jāņa Baloža dokumentālais mūzikls «Zem diviem karogiem» Valtera Sīļa režijā. Tas stāsta par grupas «Jumprava» izveidošanos, dziesmu rakstīšanas procesu un par to, kā grupa izjūk, bet ne tikai – arī par pastāvošo iekārtu. 

Ojāra Vācieša dzejas lasījumi jauno aktieru izpildījumā

- 8.Novembris, 2019
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Lai izzinātu Ojāra Vācieša dažādās šķautnes un viņa devumu literatūrai, 13. novembrī – tieši dzejnieka dzimšanas dienā – pl. 19 Valmieras teātra kafejnīcā norisināsies dzejas lasījumi Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas 3. kursa studentu (Valmieras drāmas teātra aktieru kursa) izpildījumā.

Pianistes Jautrītes Putniņas piemiņai – piemineklis flīģelis

- 7.Novembris, 2019
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Oktobra izskaņā ar Valmieras pilsētas paš-valdības, kolēģu, ģimenes un cienītāju atbalstu spilgtai pianistei, personībai un Goda valmierietei Jautrītei Putniņai (08.03.1929. – 22.01.2017.) viņas atdusas vietā Dīvala kapos Valmierā tika uzstādīts piemineklis. Tas veidots mākslinieces pasaulīgo dienu un aizsaules mūža instrumenta – flīģeļa – formā. 

Skolotājiem būs, ko darīt

- 25.Oktobris, 2019
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Diriģente IRĒNA ZELČA atrodas nepārtrauktā kustībā, tāpēc līdz šim arvien tika atlikta saruna par Valmieras Mūzikas skolas kora SolLaRe kārtējiem panākumiem, šoreiz konkursā Kas mēs bijām, būsim, esam, kurš veltīts dzejniekam Auseklim un šoruden Alojā norisinājās jau 15. reizi. Vispirms māksliniece atgādina šī konkursa kārtību:

Silvara priekšnesums saviļņo žūriju

- 12.Oktobris, 2019
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Pirmajā starptautiskajā Jāņa Zābera piemiņai veltītajā vokālistu konkursā, kas no 28. septembra līdz 1. oktobrim trīs kārtās norisinājās Rīgā, VEF Kultūras pilī, bija akreditēti 18 dalībnieki vecumā no 10 līdz 34 gadiem no Igaunijas, Horvātijas un Latvijas. Finālā trijās vecuma grupās iekļuva deviņi, tostarp Valmieras Mūzikas skolas pedagoģes Laimas Krumholces skolotais Silvars Ritvars Malcenieks, kas vienīgais no jaunāko grupu solistiem kļuva par laureātu, iegūstot 3. vietu.

Dvēseļu inženieris

- 12.Oktobris, 2019
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Lai sasveicinātos ar Feliksu Deiču, nevajadzēja vārdus, nevajadzēja skaļu «Labrīt!» vai «Sveiks!». Sasveicinājās viņš ļoti klusi, vienmēr ar acīm, viņš prata sasveicināties ar skatienu, un tādos brīžos vienmēr gribējās ar acu skatienu paklanīties pretī. Daudzus gadus Felikss kā valis peldēja pats sava klusuma okeānā Valmieras teātrī. Kad viņam bija mēģinājumi teātrī, mēģinājumu starplaikos ar viņu varēja sastapties kāpnēs, un tādos tikšanās brīžos bija sajūta, ka ir mazliet jāapstājas, jāiet lēnāk, jābūt pacietīgākam, svinīgākam. Viņš bija pacietīgs ne vien kā cilvēks, bet arī kā režisors. Un, strādājot ar aktieriem, viņš neļāva lomā steigties, katrs viņa mēģinājums bija svinīgs, uzmanīgs klusums, kur bija jāpeld pašam sevī, bez glābšanas riņķiem, bet slīkt aktieriem viņš neļāva, viņš viņus bez iepriekšējas sagatavotības atklātā jūrā nelaida, un aktieriem to nemaz nevajadzēja. Feliksa skatiens viņus vienmēr noturēja virs ūdens.

Jaunums kanālā ReTV – Rūjiena izaicina

- 27.Septembris, 2019
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Raidījuma galvenie varoņi ir divi rūjienieši – Arturs Gruzdiņš (pirmais Latvijas muzikālā televīzijas šova X Faktors uzvarētājs) un Dagnis Čākurs (SIA Liepkalni maiznīcas īpašnieks). Abi ir Rūjienas patrioti – lepojas ar savu dzimto vietu un vēlas arī citiem pastāstīt un parādīt, ar ko Rūjienas novads var lepoties, ar ko tas ir īpašs visas Latvijas kontekstā.

Rudens tembrs Rencēnu pamatskolas muzejā

- 26.Septembris, 2019
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Kad pīlādži uzliesmojuši un Latvijas zaļās rotas lapas ar ogām cenšas degt vienā sārtā, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā kopā sanāca rencēnieši, kurus ieinteresēja rokdarbu izstāde «No pagātnes pūra dārgumiem» un uzziņa par seno Ciores muižu un tās iedzīvotājiem vēlākā laikā.