Kultūra un izklaide

1. decembrī plkst. 18.00 ar skaļu, dinamisku un jaudīgu vakaru iesāksim koncertciklu «Jauna jauda».

Uz filmu «Mans tētis – Intars Busulis», ko Valmieras kinoteātrī rādīja 10. novembrī, turklāt vairākos seansos, gāju, neko īpašu no tās negaidīdama.

Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja, Deju svētku virsvadītāja IEVA ADĀVIČA ir kultūras cilvēks ar dzimto Liepāju sirdī un neizmērojamu dejas mīlestību mūža garumā.

Visā lielajā Valmieras novadā, un kas zina, varbūt pat vēl plašākā apkārtnē, ir tikai nedaudzas apdzīvotas vietas, kurās saglabājusies sensenā Mārtiņdienas tradīcija, piemēram, Skaņkalnē, Ramatā, Rūjienā, Ķoņos u.c. 

Novembris ir Valmieras teātra jubilejas mēnesis, un tas aizsākās ar teātra simtgadei veltītās pastmarkas pirmās dienas zīmogošanu.

Kolekcionāra Jāņa Žugova īpašumā atrodas servīze «RŪJIENA», kas izgatavota 1936. gadā Kuzņecova porcelāna fabrikā, par kuras eksistenci daudzi no mums nemaz nezināja līdz šim brīdim. Savā Facebook kontā Jānis ir dalījies ar servīzes stāstu un to, kā tā nonākusi viņa īpašumā. Piedāvājam iepazīties ar šo neparasto stāstu.

Valmieras teātra Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvojis pēc Viļa Plūdoņa poēmas motīviem iestudētais «Atraitnes dēls» Viestura Roziņa interpretācijā.

«Spēlmaņu nakts» balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā pasniegs Valmieras teātra aktierim Agrim Māsēnam.

Nedēļas amplitūdā ar veseliem četriem notikumiem ir akcentēta pirmā latviešu izcelsmes mākslas akadēmiķa, pirmā nozīmīgākā portretista Jāņa Staņislava Rozes (1823-1897) 200 gadu jubileja. 

Nupat Lodes kultūras nams nosvinēja savu 35. jubileju. Sirsnīgi – ar tuviem un tāliem viesiem, ar pašu sarūpētu koncertu, ko kuplināja Lodes vīru un sieviešu ansamblis, ar svētku lielo kūku, ar ziedu klēpjiem kultūras nama vadītājai Kaijai Laurei un pašdarbniekiem, ar labiem vārdiem un, kā tas pieklājas, nobeigumā – balli.

Sestdien, 7. oktobrī, Valmierā laikmetīgās mākslas telpā «Kurtuve» atklāja Laikmetīgās mākslas centra un Valmieras pašvaldības organizēto izstādi «Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm», kas veltīta Mārim Bišofam un kur apskatāmi viņa oriģināldarbi, bet izstāde ir izgājusi arī tālu ārpus «Kurtuves» sienām – pavisam 11 dažādās vietās pilsētā – uz ēku sienām, parkos, reklāmas stendos u.c.

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā paziņoti «Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023» laureāti. Starptautiskās žūrijas īpašā atzinība – arhitektu birojam «Sudraba Arhitektūra» par risinājumu Valmieras «Kurtuvei».

Amatierteātra Valmiermuižnieki kolektīvs 16. septembra rītā devās pieredzes apmaiņas braucienā, lai tiktos ar diviem kolektīviem Balvu novadā.

Pagājušajā svētdienā izskanēja Valmieras pensionāru biedrības iniciētais un Valmieras Kultūras centra prasmīgo darbinieku organizētais Senioru dienas koncerts.

Pirmizrādes nedēļa ir klāt! Valmieras teātrī varēs skatīt Raiņa «Jāzepu un viņa brāļus» Ineses Mičules režijā, un rītvakar iestudējums tiks nodots skatītāju vērtējumam.

«Vai jūs kaut ko nopietnu arī rakstāt?» reiz kāds esot jautājis bērnu grāmatu autoram Viktoram Jakobsonam, nekādā ziņā negribēdams ar to noniecināt līdzšinējo veikumu, tomēr tāds viedoklis nereti pasprūk ne vienam vien vārdos vai domās, jo šķiet, ka bērnu literatūra ir viegls un nenopietns žanrs.

«Mana brīvība» ir režisores Ilzes Kungas-Melgailes pirmā spēlfilma. Stāsta centrā ir Alīcija, Atmodas laika politiķe ar neparastu harizmu un politisku drosmi uzrunāt Latvijas tautu.

«Šodien agri piecēlos. Paēdu pimpuļus ar čurām un buorēgu, kam piekodu sitneicas knibgali ar loju un kniplaukiem. Tad devos ganīt vuškas. Šoreiz izlēmu doties nevis uz čiksti, bet uz bausku. Atvēru durvis un ķīķēju, kurā katuka galā bices sagūlušas.

14. septembrī dienas pirmajā pusē dzeja bija devusies paviesoties Valmieras skolās, pansionātos un muzejā, bet pievakarē dzejas cienītājus aicināja Valmieras integrētajā bibliotēkā uz Autoru vakaru, kur vaigā varēja redzēt dzejniekus Tamāru Skrīnu, Dainu Sirmo, Aivaru Ustupu, Agritu Grīnvaldi un Jāni Rokpelni.

Dzeja mūsu dzīvē ir daudz klātesošāka, nekā varam iedomāties. Kā nebūs, ja viss pasaules uzbūves latviskais kods ir ielikts tieši tautasdziesmās!