Sacēlās pamatīga vētra internetā un nedaudz arī presē, taču viss ātri noklusa. Rūcamlapas viedoklis – tāpēc, ka pārmetumi lielākoties tomēr bija nevietā, īsi sakot, šī lieta Latvijā nudien nav no tām sliktāk noregulētajām, lai par to nāktos satraukties kādam no malas.
Nupat publiskots vēl viens Konkurences padomes redzējums – šoreiz skats no Igaunijas. Kā informējusi padomes pārstāve Zane Gorškova, Konkurences padome padziļināti iepazinusies ar transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles sistēmu Igaunijā, kur transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles sistēma esot izveidota patērētājiem draudzīgāka nekā Latvijā, jo Igaunijas ceļu administrācija veic tikai akreditāciju un uzraudzību, bet tehniskās kontroles pakalpojumus sniedz 82 uzņēmumi 117 vietās.
Konkurences padome norādījusi, ka Igaunijā ir apmēram tikpat vieglo automašīnu, cik Latvijā – apmēram 700 tūkstoši, taču Igaunijā «netiek lauzti šķēpi par tehniskās kontroles tirgus atvēršanu konkurencei, jo tā tur jau sen sekmīgi pastāv. Atšķirībā no Latvijā valstiski aizsargātās CSDD un tās četru akreditēto tehniskās apskates pakalpojumu sniedzēju monopolstāvokļa Igaunijā decentralizētajā test-and-repair (pārbauda un salabo) sistēmā ceļu administrācija veic tikai akreditāciju un uzraudzību, bet tehniskās kontroles pakalpojumus sniedz 82 uzņēmumi 117 vietās.»
VISS VIENĀ VIETĀ. Lai ko iebilstu Konkurences padome par Latvijas nepareizo kārtību tehnisko apskašu pakalpojuma sniegšanā, nevar noliegt vienu – mūsu valstī šī sistēma reāli nodrošina saviem klientiem tā saukto vienas pieturas aģentūru, t.i., CSDD ir vienkopus visu ar transporta līdzekļu leģitīmu ekspluatāciju saistīto reģistru datu bāze; pirms cilvēks kārto maksājumu kārtējai tehniskajai skatei, CSDD darbiniekam par iespējamo nenomaksāto sodu vai nodokļu esamību iespējams pārliecināties savā darba datorā, nekur nevienam nezvanot un pat nepieceļoties no krēsla!