Kokam divi gali. Kurš latviskais?
Lēmums ar priekšvēsturi
Vakar Rīgā pie Ministru kabineta piketā dabas vērtību apzinātāji pauda neapmierinātību par valdības lēmumu ļaut mežu īpašniekiem cirst daudz jaunākus kokus nekā līdz šim.
Protestētāji uzskata, ka, tā lemjot, ministri grasās uzgriezt muguru pat visas Eiropas Zaļajam kursam un it sevišķi Latvijas mežu ilgtspējībai un sabiedrības domām. Viņi vērtē, ka šis ir pat bīstams pagrieziens mežu apsaimniekošanā, kas iezīmē valsts virzību uz arvien jaunāku mežu ciršanu. Pieņemtais lēmums turklāt vēl vairāk mazināšot mežu ekosistēmu kopīgo noturību, palielināšot mežu fragmentāciju un kailcirtes. Būtiskākais, pieņemot ciršanas noteikumu grozījumus, nav pat visaptveroši izvērtēti riski dabai un klimatam.
Jāatgādina, ka kopš 2017. gada līdzīgi likuma grozījumi, kas paredzēja samazināt izcirst atļauto koku caurmēru, bija sagatavoti jau divas reizes. Ņemot vērā sabiedrības argumentus un pat dažu valdības ministru iebildes, abas reizes grozījumi netika virzīti izskatīšanai. Vides aizstāvji tad aicināja Zemkopības ministriju noteikumu projektu atsaukt un pie varbūtējās iespējas atļaut cirst mazāka caurmēra kokus atgriezties tikai, kad būs veikta valstī notikušās Dabas skaitīšanas rezultātu analīze un arī iecerētajiem grozījumiem veikts ietekmes uz vidi novērtējums un piedāvāti dabai radīto risku kompensējoši pasākumi.
SALĪDZINĀJUMAM. Arī šai malkas grēdai ir divi gali. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Ir tāds teiciens par batona bāšanu ausī. Pamatojums, ka cērtamo koku caurmērs jāsamazina dēļ potenciālas šķeldas nepietiekamības, pēc tā izskatās. Nav dzirdēts ka resnus baļķus kāds dragātu šķeldai kurināšanai. Šķeldai izmanto koksnes atlikumus, ciršanas atliekas un mazvērtīgo koksni. Ja vien ir vēlēšanās, mazvērtīgās koksnes Latvijā pagaidām vēl netrūkst aizaugušajās un neizmantotajās lauksaimniecības zemēs, aizaugušajās meliorācijas sistēmās, ceļmalās un tml. , kas nav mežš. Otrkārt, ja jau Latvijā veidojas kritiska situācija ar kurināmo, tad būtu jāierobežo kurināmās koksnes (malkas, granulu, šķeldas) eksports. Tas zināmā mērā arī veido šis koksnes cenu. Ja Zviedrija iepērk malku par 60-70 < eur/m3 , tad šeit to neviens nepārdos lētāk.
Nopietnam privātā meža kopējam nepieaugušo koku ciršanas brīvlaišana faktiski ir bijusi, nebijusi. Viņš cirtīs vien tad, kad apzināsies, ka mežs ir reāli izaudzis līdz savam vislabākajam ciršanas vecumam Šis valdībā cauri izbīdītais lēmums diemžēl vissāpīgāk sitīs pa gados vecajiem , mežu vērtības pat labi nezinošajiem īpašniekiem, it sevišķi pensionāri, kuriem nu vēl bezkaunīgāk uzmāksies mežu nopircēji. Sak, vecmamm, nu jau tava meža jaunaudzi arī drīkst cirst, pārdod tikai nost! Paredzu, ka pat valsts mežu speciālisti izvairīsies (ja vien supermežzinis K. Gerhards neizdos īpašu rīkojumu) no tādu jaunu mežu ciršanas, kuros vēl pēc pārdesmit gadiem var izaugt daudz vērtīgāka koksne. Vēl vairāk ceru, ka pēc Saeimas vēlēšanām būs tāds zemkopības ministrs un, galvenais, premjers, kurš šo stulbi sasteigto lēmumu atcels kā vienu no pirmajiem K. Kariņa valdības laikā stulbi pieņemtajiem.