Ko vēlējām, to kristīsim

Iedzīvotāji pret vēlēšanām izturas ļoti nopietni. Kādās no iepriekšējām vēlēšanām, pieteikuši balsošanu mājās "Lauvu" iedzīvotāji izveidoja paši savu vēlēšanu kabīni, izmantojot vecu ledusskapi, lai viss būtu "pa īstam". Saņēmuši balsošanas zīmes, vēlētāji līda ledusskapī un tur, nost no citu acīm izdarīja savu izvēli.

Foto - Indra Cehanoviča

No karikatūrām līdz identitātes zādzībai

Pirmsvēlēšanu laikā līdzās ierastajiem aģitācijas bukletiem, plašākiem izdevumiem, kas orientēti ne uz konkrēto pašvaldību, bet uz visu reģionu, plakātiem, reklāmai radio un televīzijā politiskajā aģitācijā plaši tika izmantoti sociālie tīkli. Eksperti šajā ziņā īpaši piemin Daugavpili, kur vēlētājus tīmeklī uzrunāja ar multfilmām, video un mūzikas klipiem, no kuriem zināmākais ir deputāta kandidātes Svetlanas Lonskas video.

Liepājā politiskie konkurenti gāja vēl tālāk un, lai piesaistītu vēlētāju uzmanību, faktiski nozaga reģionālā laikraksta "Kurzemes Vārds" identitāti – logo, dizainu – un savā izdevumā, kas bija pieejams gan drukātā, gan elektroniskā formātā, nomelnoja līdzšinējo ilggadējo pilsētas mēru Uldi Sesku.

Atsevišķos mazākos novados cīņai tika izvēlētas triviālākas metodes. Piemēram, Auces novadā, kurā ir nedaudz vairāk par 7000 iedzīvotāju, neilgi pirms vēlēšanu dienas tika izplatītas lapiņas, kurās kariķēts esošais vietvaras galva, viņu vainojot gan vietējās slimnīcas iznīcībā, gan augstajos komunālajos maksājumos un citos "grēkos". Šāda antireklāma gan īsti nepalīdzēja, jo saraksts, kura galvgalī pašvaldības vadītājs bija, domē ieguva 12 no 15 vietām.

Paradoksāli, bet, kamēr ar dažādiem paņēmieniem ritēja cīņa par varu Rīgā un lielākajās pašvaldībās, mazākās, piemēram, Dobeles novadā, daudzviet laukos bija dzirdams par informācijas trūkumu – nedz aģitācijas materiāli pastkastītēs, nedz tikšanās ar vēlētājiem.

Ko gaidīt nākamgad?

Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc vēlēšanām nāca klajā ar paziņojumu, ka "Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma" normas tiešām ir novecojušas. Tās nosaka, ka vēlēšanu dienā un dienu pirms tām apmaksāta politiskā pirmsvēlēšanu reklāma ir aizliegta. Bet likumdošana neliedza sociālajos tīklos mudināt nobalsot par to vai citu partijas biedru vai publicēt vēlēšanu biļetenu ar savu partijas biedru kandidātiem, provocēt pretiniekus ar izaicinošiem jautājumiem vai neglaimojošiem apgalvojumiem. KNAB bija spiests publiski atzīt – teorētiski likums netika pārkāpts, tomēr ir pienācis laiks pārdomāt, kā to pilnveidot, jo tehnoloģijas pēdējos gados ir ievērojami attīstījušās, tāpat kā audzis sociālo tīklu lietotāju skaits. Ar lūgumu par likuma normas pilnveidi KNAB publiski solījis vērsties Saeimā mēneša laikā.

Tajā pašā laikā vairāki politologi norādījuši, ka jaunu ierobežojumu noteikšana var sagādāt grūtības. Piemēram, Iveta Kažoka uzsver, ka var jau principā likumu darīt bargāku, un tas pat teorētiski ir izpildāms, tomēr tad var nākties saskarties ar situāciju, ka būs daudz nosacīto likumpārkāpēju ne tikai no politiķu, bet arī no viņu atbalstītāju puses. Tāpat eksperti prognozē, ka šī jaunā tendence ļauj domāt, ka nākamā gada rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās sociālajos tīklos politisko spēku kampaņas būs vēl agresīvākas un plašākas nekā šogad.

Mistiskās sešas aploksnes

KNAB tikmēr uzsācis vairāk nekā 150 pārbaužu par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, tajā skaitā arī iespējamiem administratīvo resursu izmantošanas gadījumiem. Drošības policija (DP) paziņoja, ka pēc šīm vēlēšanām saņēmusi vairāk nekā 100 signālu par iespējamiem pārkāpumiem, kuru pārbaude ir DP kompetencē, no kuriem vairāk nekā 40 – tieši vēlēšanu dienā. Veicot informācijas pārbaudi, vairums no ziņojumiem neapstiprinājās, bet citiem tā bija ilgāka. DP lietvedībā tika uzsākti divi kriminālprocesi par Krimināllikuma 90. panta 2. daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus) pazīmēm. Plašāki komentāri par izmeklēšanas gaitu gan netika sniegti.

Savukārt Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tika saņemtas sūdzības par vēlēšanu rezultātiem. Par pamatotu CVK atzina tikai sūdzību par Ķekavas novada 785. vēlēšanu iecirkņa rezultātiem, kurā 22. jūlijā notiks atkārtotas vēlēšanas. Iemesls – balsu skaitīšanas laikā vienā no vēlēšanu kastēm, kas tika izmatota vēlēšanu dienā, bija par sešām derīgām aploksnēm vairāk nekā parakstu vēlētāju sarakstā, un šajā gadījumā šīs sešas balsis ietekmē deputātu vietu sadalījumu starp kandidātu sarakstiem Ķekavas novada domes vēlēšanās.

Visvairāk uzvaru – zaļzemniekiem

Skatoties uz rezultātiem, no Saeimā pārstāvētajām lielajām partijām visvairāk uzvaru pašvaldību vēlēšanās guvusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas faktiski vēl vairāk nostiprinājusi savu pārstāvniecību pašvaldībās. Jāatgādina, ka ZZS vēlēšanās startēja arī atsevišķi kā Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija vai veidojot apvienotos sarakstus, piemēram, ar "Vienotību", Nacionālo apvienību. Statistika rāda – pēc 2009. gada vēlēšanām novadu un pilsētu domēs strādāja 346 šīs partijas pārstāvji, pēc 2013. gada – 389, bet tagad – 429, un kopumā ZZS uzvaru var svinēt 33 pašvaldībās, iegūstot mazāk deputātu krēslu vien dažos novados, piemēram, Dagdas un Aizputes novadā.

Nacionālā apvienība (NA) "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK šogad acīmredzot bija plānojusi paplašināt savu ietekmi, jo tās kandidāti startēja arī novados, kur iepriekš šis politiskais spēks nebija pārstāvēts vispār – salīdzinot ar 2013. gadu, NA balotējās deviņos jaunos vēlēšanu apgabalos Zemgalē, vienā Kurzemē un sešos Vidzemē. Arī NA izdevies paplašināt savu pārstāvniecību pašvaldībās, mazāk vietu iegūstot vien Krustpils novadā.

Ne pārāk spoži klājies "Vienotībai". 2013. gadā šis politiskais spēks uzvarēja desmit pašvaldībās, lielākoties Vidzemē un Zemgalē, savukārt šogad partija četrās no tām – Inčukalna, Līgatnes, Madonas un Ropažu novadā – zaudēja ietekmi. Toties labus panākumus, vēlēšanās startējot pirmo reizi, guvusi tā sauktā Artusa Kaimiņa partija "KPV/LV", kas ieguvusi deputātu vietas septiņās no 15 pašvaldībām, kurās startēja.

Vai spēs sastrādāties?

Pēc vēlēšanām vienmēr lielākā interese ir, vai esošie pašvaldību vadītāji arī turpmāk saglabās savu amatu, jo īpaši pašvaldībās, kur domē iekļuvuši septiņu, astoņu vai pat deviņu politisko spēku pārstāvji, dažos arī ir ievēlēts pa vienam deputātam no katra saraksta, kas bija pieteikts vēlēšanām. Piemēram, Jēkabpilī turpmākajos četros gados būs jāsastrādājas deviņiem politiskajiem spēkiem, astoņu partiju pārstāvji pārstāvēti Talsu, Aglonas, Saldus un Burtnieku novadā, septiņi – Limbažu, Madonas, Ropažu novadā.

Liela rotācija domes priekšsēdētāju – "ilgdzīvotāju" vidū gan nav novērojama, un nospiedošs vairums no viņiem savās pašvaldībās ir līderi balsotāju likto plusu ziņā.

Joprojām savu krēslu saglabājuši Ventspils mērs Aivars Lembergs, Jelgavas saimnieks Andris Rāviņš un citi, ļoti daudzi priekšsēži amatu ieņem jau trešo sasaukumu pēc kārtas. Interesanta situācija izveidojusies Liepājā, kur U. Sesks (1997) gan kļuvis par mēru, bet saskaņā ar viņa pārstāvētās Liepājas partijas un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) noslēgto koalīcijas līgumu savu krēslu saglabās vien līdz nākamā gada rudenim.

Vēl viens pamanāms notikums "ilgstošo"mēru vidū ir Jēkabpils vadītāja Leonīda Salceviča (1997) gāšana – lielākā daļa deputātu, kas domē iekļuva no deviņiem politiskajiem spēkiem, spēja vienoties par citu priekšsēža kandidatūru un par to arī nobalsoja. Turpmākos četrus gadus Jēkabpili vadīs Raivis Ragainis no Latvijas Zaļās partijas.

Kā allaž viskarstākie notikumi risinājās galvaspilsētā, kur pirmsvēlēšanu laikā ar saukļiem "Gāžam Nilu!" uz varas pārņemšanu pašvaldībā pretendēja vairākas partijas. Tomēr arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam pēc deviņu stundu garām diskusijām pirmajā domes sēdē izdevās saglabāt savu vietu.

Politiskajai konkurencei ir nozīme

Domnīcas "Providus" pētnieču Ivetas Kažokas un Līgas Stafeckas veiktajā pētījumā "Varas līdzsvars un kontrole Latvijas pašvaldībās" lasāms, ka politiskā konkurence pašvaldībās ir neliela, turklāt pēdējos gados tā samazinās, un vēlētāju izvēle balsot par personībām ir noturīga neatkarīgi no to politiskās piederības maiņas vai citiem apstākļiem. Šo apgalvojumu apstiprina fakts, ka gan pēc 2013. gada, gan nule kā notikušajām vēlēšanām vara nomainījusies labi ja trešdaļā no 119 vietvarām.

Pētījumā secināts, ka politiskajai konkurencei gan ir zināma ietekme uz pašvaldības pārvaldības kvalitāti. "Politikas zinātnē tiek uzskatīts, ka politiskai konkurencei ir ļoti nozīmīga loma, lai lēmumu pieņemšana būtu maksimāli efektīva. Politiķiem savā darbā jāizjūt zināma nedrošība amata zaudēšanas riska dēļ. Pat ja šāda nedrošība ir neliela, tā uzlabo darba kvalitāti, attīsta labākas spējas sadzirdēt un reaģēt uz sabiedrības vajadzībām un kopumā veicina lielāku sabiedrības līdzdalību," uzsver domnīcas politoloģes.

Ekspertu viedokļi par to, vai Latvijā būtu nepieciešams ieviest jaunu regulējumu, kas liegtu pašvaldības vadītājam strādāt amatā ilgāk par noteiktu skaitu sasaukumu, nav viennozīmīgs. No vienas puses, daļa "aizsēdējušos" ir "profesionalizējušies", manāmi augusi pašvaldības kapacitāte. Un ir arī pretēji piemēri, kad vērojama stagnācija. Fizikas un ekonomikas doktors Māris Pūķis uzskata, ka trešdaļa jaunpienācēju pašvaldību domēs nav maz, tas atbilst normālam pārstāvniecības demokrātijas vērtējumam – notiek pakāpeniska līderu nomaiņa.

Tāpat vēlētājus vienmēr interesē, vai pēc vēlēšanām izveidosies "pozīcija" un "opozīcija", kas pakutinātu nervus valdošo partiju pārstāvjiem. Tiesa gan, domnīcas "Providus" politoloģu veiktais pētījums rāda, ka vairākumā Latvijas lielo pašvaldību opozīcijas līdz šim vai nu nav bijis vispār, vai arī tā bijusi ļoti vāja. Nereti bijuši gadījumi, kad valdošā partija, lai panāktu citas atbalstu, izmanto amatu vai ietekmes dalīšanu, pielietoti arī citi paņēmieni.

Jaunās domes, izņemot Ķekavas novadu, nu ir ievēlētas, tāpat kā pašvaldību vadītāji. Atliek vien gaidīt, cik no pirmsvēlēšanu karstumā solītā katrā pilsētā un novadā tiks paveikts.