Par operatoru apstiprina Eduardu Krauci, kurš „filmē sākumā no laivām, vēlāk no plosta visu, kas acij tīkams — Vidzemes krāšņo dabu, vēsturiski nozīmīgākās vietas un senatnes pieminekļus. Gaujas izteka Piebalgā, profesora Jāzepa Vītola vasaras rezidence „Anniņas” Lejasciemā, Valmiera, Sietiņiezis, Ērgļu klintis, Turaidas pils un Siguldas pilsdrupas, Gūtmaņa ala, Maijas kaps (Turaidas Roze), Velna ala. Plosts pie Carnikavas ūdenskrituma. Nēģu tači. Filmas beigās, vīru kora dziedājumam „Pie tēvu zemes dārgās” izskanot, paveras skats uz jūru. Brauciens lejup pa Gauju beidzies. Ar operatora E. Krauča meistarīgi uzņemtajiem skatiem, diktora (K. Linde) komentāriem, atbilstošu mūziku un dziesmām filma atstāj paliekošu iespaidu. V. Blumberga skaņu aparatūrā ierakstītā mūzika un teksts skan nevainojami.” Tā par savulaik uz ekrāna redzēto savās atmiņās rakstīs latviešu teātra un kinorežisors Voldemārs Pūce (1906-1981).
Pirms 85 gadiem
1933. gada jūnijā valmierieši satraukuma pilni pārspriež līdz šim nebijušu iespēju kļūt par dalībniekiem masu skatos vai pat pretendēt uz kādu nelielu lomiņu. Plašāk par rīdzinieku iecerētajām kino aktivitātēm ziņo vietējais laikraksts Valmierietis: „Skaņu filmā ar nosaukumu Gauja sakopos visu ievērojamāko un krāšņāko no Gaujas iztekas līdz pat jūrai. Uzņemšanas darbi posmā Valmiera – Cēsis no 9. līdz 12. jūnijam. Filmu uzņems akciju sabiedrības „Ars” pārstāvja A. Freimaņa vadībā kinooperators Eduards Kraucs. Režisors, iecienītais aktieris Kristaps Linde, scenārija autors M. Sams. Filma 2500 metru gara un, lai popularizētu Valmieru kā tūristu centru un iecienītu vasaras atpūtas vietu, mūzikas un tūrisma veicināšanas biedrība saziņā ar filmas vadību nolēmusi inscenēt svētdien, 11. jūnijā braukšanu ar laivām.
SKAISTA! Tādu Valmieru ieraudzīja filmas režisors un kino operators. Foto — 1933. gada vasara. Foto no Valmieras muzeja krājuma