Kartes pārzīmēšana nav iztulkota

Mazs novads ar lielu atbalsi – tā par sevi stāsta Mazsalacas novads. Pēc administratīvi teritoriālās reformas, kas veikta tieši pirms desmit gadiem, tas kļuvis teritorijas ziņā plašāks un spēcīgāks. Novads, lai arī attālu no galvaspilsētas un meklējams pierobežā, ir gana patstāvīgs. Jāatzīst, ka mazsalaciešiem ir visas iespējas izglītoties un tālākizglītoties, jo resurss ir gan Mazsalacas vidusskola, gan daudzās interešu izglītības piedāvātās iespējas. Novadā nav dziļa pamata arī neapmierinātībai par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo saglabāta slimnīca, kurā darbojas gan ģimenes ārstu prakses, gan uzmeklējama laboratorija, pieejams rentgens un fizioterapijas procedūras. Tāpat krīzes brīžos var raudzīties dienas stacionāra vai slimnīcas gultas virzienā. Jā, Mazsalacā trūkst darba vietu, ir infrastruktūras problēmas, taču vai to visu atrisinās jauna reģionālā reforma?

Redzējumu «Liesma» lūdza paust Mazsalacas novada domes priekšsēdētājam HARIJAM ROKPELNIM:

«Var pārtaisīt, uzlabot, reformēt jebkuru sfēru dzīvē, bet reforma normālā sabiedrībā ir rīks, nevis pašmērķis. Mērķi, ko Latvijā vēlamies sasniegt ar reformas palīdzību, es neesmu dzirdējis. Ja runa ir vien par pašvaldību skaita lielināšanu vai mazināšanu, tas nav racionāls mērķis. Manuprāt, ja arī bijuši argumenti (no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas –red.), tad tie ir emocionāli. Lai teritoriālās reformas nepieciešamību kāds parāda skaitļos. Kādus pakalpojumus mēs novadā nenodrošinām? Ir pakalpojumi, kurus izmantojam centralizēti, piemēram, Būvvalde vai Izglītības pārvalde mums uz vietas nav nepieciešama, bet savulaik uz šādu sadarbību mudināja Valsts kontrole, un tas ir racionāli. Novadi liek spēkus kopā un veido kvalitatīvāku pakalpojumu. Vai tagad tā jau ir vājā puse?

NAV JĒGAS strēbt karstu un lēkt uz ecēšām, bet jābūt gataviem parādīt savu nostāju. Un domāju, ka mūsu novada cilvēki to pratīs,» tā Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis. Jāņa Līgata foto