Kājāmgājēju lokālās (ne)būšanas
Jaunizceptais ekonomikas ministrs nupat vienā publiskā uzstāšanās reizē aicināja mazāk būvēt trotuārus un krāsot ēku fasādes. Piedosim vīram, kurš - atšķirībā no Miķeļa un viņam līdzīgiem citādi domājošiem - noteikti pats savā dzīvē nevienu trotuāru nav uzbūvējis un savulaik pie turības ticis, uzsitot gaisā īstajā brīdī pēdējās patiesības ministrijas akciju žūksni! Jo katrā sevi cienošā pilsētā, nemaz nerunājot par lielpilsētu Valmieru, vietvara ļoti piedomā, kur un pa kādiem celiņiem savās gaitās dodas tie pilsētnieki, kuri kaut kādu iemeslu pēc ikdienā vairāk staigā kājām nevis brauc. Tāpēc trotuāru būve Valmierā pēdējos gados allažiņ aktuāla bijusi. Un tomēr - ir vēl daži virzieni, kur izvērsties!
Kā zināms, Miķelim ir savi diskrēti informācijas avoti, kuri tur rūpi par to, lai nekas no apkārt notiekošā vai drīzāk nenotiekošā nepaliktu bez drukātas piefiksēšanas. Un drukāts vārds tomēr ļoti iedarbojas gan uz sīkākiem vietvaras zobratiņiem, kuriem Valmierā tagad bez bargās kundzes un viņai pakļauto sabiedrisko taurīšu oficiāla jā vārda nav vēlēts pat muti vaļā publiskā vietā vērt, gan uz pašām augšām, rātskungiem un rātskundzēm, kuri tad nu arī izlemj, ko īsti šeitan valmieriešu labā domāt un radīt.
KĀJĀMGĀJĒJS TE NAV GAIDĪTS. Lai nokļūtu līdz drošajam trotuāram CSDD Valmieras nodaļas priekšā, gājējiem no Rīgas ielas puses teju 100 metrus jāveic gar Lācara ielas ielas brauktuves malu kreisajā ielas pusē, savukārt, pa ielas otru pusi, kur vispār nav trotuāra, nākas pārvietoties vienā virzienā ar braucošajiem auto, kas nekādi neklapē kopā ar Ceļu satiksmes noteikumiem. Foto no Miķeļa paša februāra arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv