Atšķirībā no Latvijas frakciju skaits Valsts domē samazināsies no sešām uz piecām, turklāt tajā būs pārstāvēti tikai «vecie vēži», jau tagad likumdevējā pārstāvētās partijas. Pirms vēlēšanām radies «jauno seju, tīro roku» projekts Eesti 200 pāri 5 procentu barjerai netika. Savukārt tagadējās koalīcijas valdošā partija un premjers par saviem pūliņiem palika «nesodīti» – viens zudušais mandāts (cerēts gan tika uz krietnu pieaugumu) drīzāk ir pašu kampaņā pieļauto neizdarību sekas.
Balsojuma uzvarētājs – labēji liberālā Reformu partija – pierādīja, ka spēja sakārtoties un atgūt vēlētāju simpātijas arī pēc atstumšanas no varas (jo to lielā mērā izraisīja Tāvi Rīvasa premjerēšanas gados sācies «panākumu reibonis»). Tagad, apmulsinot visus, revanšējušies politiķi pilnīgi brīvprātīgi izvēlas valdības veidošanai tādu risinājumu, uz ko Angelas Merkeles vadītie Vācijas kristīgie demokrāti pirms gada (veselu pusgadu pēc bundestāga vēlēšanām!) «parakstījās» ar izmisumā cieši sakostiem zobiem: veidot valdību ar galvenajiem ideoloģiskajiem un arī spēcīgākajiem pretiniekiem.