Kādas apsolīšanas trešā gadadiena
Aiziet gads, kurā, sākot ar Saeimas deputātiem un beidzot ar dzimtsarakstu nodaļu vadītājiem, bija arī liela satraukšanās par demogrāfisko problēmu risināšanu un šajā sakarā arī par ģimenes saišu stiprināšanu. Kamēr zinātnisku skaidrojumu par arvien vairāk ģimenēm, kas šīs saites vispār nesasien vai arī pārāk ātri tās vaļā raisa, atļaujos apgalvot, ka vismaz Valmierā ģimeņu nestabilitātei pamatā ir jaunlaulāto uz tiltiem piekarināto slēdzeņu aizliegšana.
Arī līdz mums jau bija ieviesusies pasaulē populārā kāzu tradīcija, ka kopā saiešanas dienā jaunais vīrs nes (vismaz cenšas) jauno sieviņu uz rokām pāri tiltam. Iespējams, tādēļ, lai nešanai būtu mazs atpūtas brīdis, tilta vidū abi piestāj un pie tilta margām pieslēdz piekaramo slēdzeni, uz kuras iegravēti jaunlaulāto vārdi un kāzu datumi. Pēc tam atslēgu iemet tālu upē, lai neviens nekad to neatrod un laulību stiprinošo veidojumu vaļā neatslēdz. Valmierā ir Gauja, ir mazas upītes un pāri tām kopskaitā vismaz septiņi tilti. Tādēļ mūsu pilsēta bija kļuvusi par populāru laulāšanās vietu, jo te katrs jaunais vīrs atbilstoši saviem spēkiem varēja izvēlēties arī tilta garumu. Taču pirms trim gadiem Valmieras pašvaldība nāca klajā ar aicinājumu jaunlaulātajiem slēdzeņu piekarināšanas tradīciju pie tiltiem neturpināt, jo dažs tilts palielo slodzi varot arī neizturēt, margas sākot rūsēt un to apstrāde ar pretkorozijas materiālu un nokrāsošana pilsētas budžetam varot pat radīt pamatīgu robu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv