Trijās vecuma grupās muzicēja 90 jaunie pianisti no 45 Latvijas mūzikas skolām. Konkursi mūsdienās ir kļuvuši par būtisku mūzikas izglītības sastāvdaļu, valsts konkurss klavierspēlē rīkots ar mērķi attīstīt audzēkņu profesionālās prasmes un uzstāšanās kultūru, pārraudzīt izglītības kvalitāti profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās mūzikas sistēmā — mācību darba procesu, pedagogu un audzēkņu darba rezultātus, apzināt profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās mūzikas izglītības sistēmas tālākās attīstības vajadzības un iespējas, sekmējot radošu mācību procesu, veicināt audzēkņu interesi par latviešu oriģinālmūziku. Katrai grupai valsts konkursa nolikumā noteikta skaņdarbu izpildījuma kopējā hronometrāža, audzēkņiem jāatskaņo brīvas izvēles latviešu komponista skaņdarbs, viens vai vairāki skaņdarbi, kas komponēti līdz 20. gadsimtam, kā arī viens vai vairāki skaņdarbi, kas komponēti 20. vai 21. gadsimtā. Valsts konkursa fināla dalībnieku sniegumu vērtēja žūrijas komisija, kuras sastāvā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Klavieru katedras vadītājs Juris Kalnciems, profesors Ventis Zilberts un docents Toms Ostrovskis.
ANNIJA TAURIŅA pēc konkursa Pāvula Jurjāna mūzikas skolā. Santas Savisko-Jēkabsones foto