Jaunā kaņepju šķirne ‘Loja’ pošas eksportam
Par biedrības «Zemnieku saeima» valdes locekli, Valmieras novada domes deputātu, Mazsalacas lauksaimnieku MAREKU BĒRZIŅU un viņa daudzpusīgo, jaukta tipa zemnieku saimniecību «Lojas» esam rakstījuši ne reizi vien, jo vienmēr tam par iemeslu bijuši kārtējie jaunumi vai nu graudkopībā, lopkopībā, salmu granulu ražošanā, kaņepju produktu klāstā, vai vēl citos uzņēmējdarbības veidos. Arī šoreiz ne bez iemesla pieteicāmies ciemos.
Pašiem sava kaņepju šķirne
Pirms vairākiem gadiem vēstījām par Mareka un viņa māsas Ivetas Pāvulas līdzdalību kompetentu domubiedru grupā, kurai, izejot cauri birokrātijas līkločiem, izdevās ES Lauksaimniecības kultūraugu šķirņu katalogā kā nacionālās nozīmes saglabājamo šķirni reģistrēt sējas kaņepju šķirni ‘Adzelvieši’, kura līdz mūsdienām saglabāta, pateicoties Burtnieku pagasta zemnieku saimniecībai «Adzelvieši». Arī Mareka saimniecībā jau gandrīz desmit gadus sēklu tirgum audzēja un pēdējos gados arī kaņepju sēklu veselīgos pārtikas produktos pārstrādāja tieši šīs šķirnes kaņepes.
Taču ar laiku lokālā un globālā tirgus nelabvēlīgā situācija mudināja iet tālāk, lai sāktu jaunas kaņepju šķirnes selekciju, par pamatu tai izmantojot Latvijas ģenētiskos resursus, kuri pa visu Latviju esot vākti kā savulaik tautas dziesmas Dainu skapim. Vairāku gadu darbs kopā ar Priekuļu institūta selekcionāriem vainagojies panākumiem.
SAULES PANEĻU PARKS. Mareks gandarīts, jo tas nodrošina 70% ražošanai nepieciešamās elektroenerģijas. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Pie mums Latvijā kaņepju audzēšana ir stigmatizēta. Un policija slikti orientējas kaņepju sugās. Cannabis spp. sugas ir savstarpēji līdzīgas. Citās valstīs pat Indijas kaņepe ir legāla. Ja šo kultūru grib audzēt, tad jāsakārto likumdošana un jāapmāca policistus. Laba iespēja ir apmaksāt policistiem LU docēto botānikas ievadkursu 3KP apjomā. Tad grūtību atšķirt augus nebūs.