Jauna ceļa sākumā
Par savu šodienas profesiju viņš izlēmis jau sen, vēl tad, kad pats profesionāli spēlēja oranžo bumbu. Šodien savos apaļos trīsdesmit OSKARS VIRSIS trenē jaunos basketbolistus Valmieras Bērnu sporta skolā, ir galvenā trenera asistents pilsētas galvenajā vīru basketbola komandā Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola Latvijas – Igaunijas basketbola līgas čempionātā un vada šī paša kluba nosacīti trešo komandu LBL3 čempionātā. Un vēl viņš kopā ar sievu Agiju ģimenē audzina četrus nebēdņus – divus puikas un divas meitenes – vecumā no pusotra līdz 13 gadiem!
Savu profesionālā basketbolista karjeru beidzi 2018. gadā, esot vēl pavisam jaunos gados, tev taču šobrīd tikai 30. Kāpēc tā? Beidzu, jo... Veselība un viss pārējais vēl atļāva spēlēt, bet vienā brīdī sapratu, ka labāk sākt darīt... Labi, tobrīd arī Jēkabpils klubs reformējās, jau pērn no tā kluba, kurā es spēlēju, bija palikusi tikai maza daļiņa. Pateica man, ka īsti vairs nekas tālāk nebūs. Meklēju variantus, varbūt atgriezties tepat mājās, taču Valmiera/ORDO arī izbeidzās. Tas bija 2018. gada jūlijs, sāku kaut ko ar aģentu runāt, meklēt. Visas komandas jau puslīdz bija nokomplektējušās, bet man ir ģimene, darbu arī vajadzēja, jo savā karjerā neesmu miljonus, tūkstošus sapelnījis (smaida)... Aizbraucu uz Norvēģiju, kur Bergenā dzīvo un strādā Ernests Gabrāns, bet tā jau vairs nebija doma spēlēt profesionāli. Jā, ir viņiem komanda Norvēģijas augstākajā līgā, taču profesionāļi tur tikai divi ārzemnieki, pārējie pa dienu strādā, bet vakaros trenējas un spēlē. Dažas nedēļas nodzīvoju pie Edmunda, gaidot to darbu, kuru viņi bija man papildus basketbola spēlēšanai solījuši, jo dzīve tur nav tā lētākā. Bet Norvēģija ir tāda nesteidzīga valsts... Ātri vien sapratu, ka tur man nekas nebūs, jābrauc atpakaļ un jādomā kas cits. Ar Robertu (Zeili) jau bijām pirms tam komunicējuši, taču uzreiz ielēkt trenera darbā nevarēja. Tā nu man togad sanāca tāda pauzīte no basketbola. Kurā brīdī saprati – gribu būt basketbola treneris? Man neļaus samelot mans labs draugs Rinalds Sirsniņš, ar kuru kopā nospēlējām gadu Valmierā, pēc tam sešus Jēkabpilī. Es viņam jau toreiz teicu – būšu treneris! Man patika tas darbs, ko treneris iegulda, ka tu pats vari domāt visādus variantus un pēc tam tos izmēģināt. Man bija skaidrs, ka pēc spēlētāja karjeras beigām gribu to darīt. Kā tas šobrīd realizējies tavā dzīvē? Valmieras Bērnu sporta skolā trenēju 2011. gada puikas, tur ir pilna slodze. Tad mums uz pusēm ar Evu Kaufmani ir 2009. gada puikas plus vēl pilnīgi manā ziņā ir arī 2004. gada jaunieši, LJBL čempionu komanda, ko saņēmu mantojumā no Roberta Zeiles. Vēl esmu trenera asistents Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas galvenajā komandā, arī galvenais treneris kluba komandai LBL3 čempionātā, kur spēlējam galvenokārt ar 2004. gadā dzimušajiem plus klāt vēl 2003. gadā dzimušie basketbolisti.
EJAM CĪNĪTIES! Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas komandas treneris Oskars Virsis (no labās) dodas Vidzemes Olimpiskā centra basketbola halles laukumā uz kārtējās Latvijas – Igaunijas čempionāta spēles atklāšanas ceremoniju. Jāņa Lārmaņa foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv