Ja pašvaldībai nav energopārvaldnieka vai cilvēka, kurš apkopo un analizē enerģijas patēriņa datus par pašvaldībai piederošajām ēkām, nereti šie dati atrodas grāmatvedības dokumentu uzskaitē, un par ēku patēriņu zina tikai grāmatveži. Rodot iespēju enerģijas patēriņa datus uzskaitīt un izvērtēt vienotā digitālā platformā un izvirzot atbildīgo cilvēku datu pārraudzībai, tos ir viegli pārskatīt, vizualizēt un saprast, vai un kā samazināt ēkas enerģijas patēriņu. PII «Pienenīte» Alūksnē ir pilotvieta Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajam projektam «Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam» (LowTEMP). Šovasar PII «Pienenīte» ēkā esošā siltummezgla telpa tika pielāgota, un tajā pārbūvēts siltummezgls, lai ēku būtu iespējams dalīt zonās un vadīt pēc lokāla temperatūras grafika. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir iegūt iespējami lielāku, kā arī kvalitatīvāku datu apjomu, ko var izmantot analīzē par ēkas faktisko siltumenerģijas stāvokli, iekštelpu klimatiskajiem apstākļiem un to kvalitāti.
Kopš apkures sezonas sākuma PII «Pienenīte» ēkā vairākām telpu grupām siltumpadeve tiek nodrošināta zemas temperatūras režīmā. «Tas nozīmē, ka ierasto 70/50 grādu vietā radiatoros ieplūst 46/36 grādi. Vadības iekārta seko līdzi iekštelpas temperatūrai bērnudārza ēkā un atbilstoši tai kontrolē turpgaitas temperatūru radiatoros. Ziemas aukstākajos mēnešos paredzam, ka turpgaitas temperatūra būs jāpaaugstina, lai nodrošinātu atbilstošu iekštelpas temperatūru grupiņu bērniem. Pašlaik sekojam līdzi arī tam, cik lielā apmērā zemas temperatūras sistēmu izdosies izmantot apkures sezonā, jo iekšējie tīkli netika pārbūvēti. Tas, ko esam konstatējuši jau pašlaik, ka enerģijas patēriņš, salīdzinot ar tādu pašu apkures periodu 2018. gadā, ir samazinājies par 35,3%,» stāsta Mārtiņš Kaļva, Vidzemes plānošanas reģiona eksperts.
Datu vizualizācija ļauj ērti pārskatīt un salīdzināt iekštelpu temperatūras svārstības dažādās telpu grupās. Mārtiņš Kaļva turpina: «Esam noregulējuši siltumpadevi tā, lai naktī iekštelpu temperatūra ir zemāka, piemēram, 17 – 18 grādi, bet plkst. 5.30 no rīta sistēma automātiski sāk paaugstināt turpgaitas temperatūru radiatoros, un līdz plkst. 7.00 no rīta grupiņās iekštelpu temperatūra sasniedz jau 20 grādus. Vairākas telpu grupas atrodas ēkas dienvidu pusē, un saulainās dienās tās uzkarst daudz ātrāk nekā citas. Apkopotie dati parāda, ka vienā no grupiņām jau plkst. 9.00 no rīta iekštelpu temperatūra sasniedz 23 grādus un plkst. 15.00 tie jau ir 26 grādi, kas var būt pat pārāk karsts, audzēkņiem telpā uzturoties. Tātad šajā grupiņā turpgaitas temperatūra jāsamazina radiatoros. Savukārt citā grupiņā ap plkst. 15.00 tajā pašā dienā iekštelpu temperatūra ir 23,5 grādi. Šāda datu analīze un kontrole palīdz nodrošināt piemērotāko iekštelpu klimatu bērnudārza bērniem un personālam.»
Dati tiek apkopoti arī par elektroenerģijas un ūdens patēriņu. Ieviešot šādu vadības un datu monitoringa sistēmu, jābūt ciešai sadarbībai ar ēkas lietotājiem. Sarunā ar PII «Pienenīte» vadītāju Ingūnu Dovgāni eksperts uzzina, kad bērnudārzs būs slēgts, piemēram, svētku dienās. Šajā laikā turpgaitas temperatūra radiatoros var tikt samazināta. Vadības un datu monitoringa sistēmu turpmāk uzraudzīs Alūksnes pilsētas siltumapgādes uzņēmumu A/S «SIMONE», iesaistot datu analīzē Alūksnes novada pašvaldību. Ievāktie dati var palīdzēt sniegt pamatojumu par nepieciešamiem energoefektivitātes pasākumiem ēkā un pamatot papildu finansējuma piesaisti. Papildus tam datu izmantošana sniedz precīzu informāciju par to, kuras sistēmas (ūdens, siltums, elektrība) darbojas efektīvi noteiktā laika diapazonā, kā arī ļauj analizēt datus un sniegt energoefektivitātes veicināšanas risinājumus noteiktās telpu grupās.
Datu digitālizācijas risinājumi, mūsdienu tehnoloģijas centralizētajā siltumapgādē un 4. paaudzes siltumapgāde bija galvenie temati 24. septembrī Zviedrijas pilsētā Malmē notikušajā konferencē «LowTEMP: Siltumtīklu nākotne». Konferencē piedalījās pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona, Gulbenes novada pašvaldības un Rīgas Tehniskās universitātes. Par Gulbenes novada pašvaldības pilotprojektu Beļavas ciemā, ieviešot zemas temperatūras centralizēto siltumapgādi un datu monitoringa sistēmu, konferences dalībniekiem pastāstīja Rīgas Tehniskās universitātes eksperts Vladimirs Kirsanovs. Lai pilnveidotu centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas Gulbenes novadā, pašvaldība kopā ar SIA «EKODOMA» ekspertiem izstrādājusi arī zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešanas stratēģiju.
IZMANTOJOT TIEŠSAISTĒ pieejamu datu monitoringa sistēmu, tiek apkopoti un izvērtēti enerģijas patēriņa dati. Publicitātes foto