Ģeoloģijas gudrības pie Raunas Staburaga
Jau rakstīju, ka maija pēdējā svētdienā prezentācijas pasākumā zinātnieki stāstīja par Gada ģeovietu 2018 — «Raunas Staburagu». Daudzajiem ieinteresētajiem te bija iespēja piedalīties nopietnās Latvijas ģeoloģijas mācību stundās. Iepriecināta par kuplo apmeklētāju pulku, viesus vispirms uzrunāja Raunas pašvaldības priekšsēdētāja Evija Zurģe. Viņa pateicās zinātniekiem, kas šogad Raunas Staburagam ir pievērsuši īpašu uzmanību. Pašvaldība nu jau daudzus gadus te veikusi darbus, lai šī unikālā dabas teritorija būtu tūristiem pieejama, bet te tomēr itin nekas netiktu dabai traucēts: «Kopīgiem spēkiem par šo vietu rūpējoties, ceram mūsu veco Staburagu vēl ilgi redzēt jaunu!»
Mainīgā virszeme un nemainīgā pazeme
Tad, «lai saprastu ģeoloģisko situāciju, kas un kā šeit ir veidojies», biedrības «Ziemeļvidzemes Ģeoparks» vadītājs ģeologs Dainis Ozols kopā ar paleontologu Māri Rudzīti atritināja Latvijas ģeoloģisko pamatiežu karti un pie tās sāka stāstījumu.
«Mums, ģeologiem, pozitīvi ir tas, ka ģeoloģiskā karte paliek nemainīga, pat neatkarīgi no tā, kāda kurā brīdī šajā teritorijā ir bijusi ideoloģija vai vara,» ar nelielu humoru teica D. Ozols.
Šī nemainīgā, jau pirms gadu simtiem zinātnieku zīmēt sāktā karte tad nu rāda, ka Raunas Staburaga tuvumā pamatiežos ir robežjosla, kurā satiekas ledāju atnestie, Latvijas ziemeļu daļā sagūlušies viegli izgraužamie, izskalojamie smilšakmeņi un māli ar daudz, daudz cietākiem dolomītiem teritorijas dienviddaļā. Kad ledāja mēle virzījās šeit pāri, tie viegli izgraužamos smilšakmeņus pārveidoja mālainā masā, kas vēlāk ar ledāja kušanas ūdeņiem tika aizskalota. Turpretī vietās, kur ledāji nonāca līdz dolomīta slāņiem, erozija tik viegli vairs nenotika un ledāju kušanas laikā ūdeņi izskaloja vien ieleju veida formas. Viena no tādām ir arī pie Raunas Staburaga. Šo senleju nav izgrauzusi Raunas upīte, bet gan pirms apmēram 15 tūkstošiem gadu kūstošo ledāju ūdeņi, ar lielu spēku meklējot ceļu ledāja malas virzienā.
PIE MAZĀ PAR LIELO. Dainis Ozols (pa kreisi) runā par Daugavas Staburaga likteni. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv