Iepazīšanās ar futbolu Volkovičam notika agrā bērnībā. Mācoties Viesturskolā, fiziskās audzināšanas skolotāja Bruno Lazdiņa pamudināts, Elmārs devās trenēties futbolā pie kādreizējā Rīgas Daugavas meistarkomandas spēlētāja Laimoņa Šņores. Līdz 1974. gadam viņš aktīvi spēlējis Valmieras SŠR komandā. Nākamais treneris mācījies arī toreizējā 11 varoņu komjauniešu vidusskolā (tagad Valmieras Valsts ģimnāzija), kas savulaik uzvarēja Latvijas skolu turnīrā. Spēlētāja gaitās bijis kopā ar tā laika mūspuses populārajiem futbolistiem Bruno un Aleksandru Lazdiņiem, Pēteri Bukaini, Benediktu Vestbergu, Aleksandru Dmitruku, Aivaru Pundiņu u.c.
Futbola veterāna atmiņā mačs ar Madonas komandu. Rezultāts 7:2 mūsējo labā – divas bumbas Pētera Bukaiņa sargāto vārtu tīklā, Pēteris pikts, jo vārtus iesitis jauns puisis – Aleksandrs Starkovs. Tā notika iepazīšanās ar vēlāko mūsu futbola astoņdesmito gadu flagmaņa Rīgas Daugavas meistarkomandas uzbrukuma līderi, kas kā treneris vēlāk aizveda Latvijas izlasi uz 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīru Portugālē. Bijis uz Latvijas izlases komandtiltiņa vairākkārt, Starkovs pašlaik cer izvilkt mūsu valstsvienību no dziļa atvara, kur tā nonākusi. Vairākus gadus Elmārs piedalījies arī savulaik ļoti populārajā laikraksta Liesma zibensturnīrā futbolā. Šā turnīra iesākumos pirmo galveno balvu – ceļojošo kausu – izgatavojis Elmāra Volkoviča pirmās darba vietas ēku Tehniskās invertizācijas biroja priekšnieks Auseklis Kriķis, kuram patika koktēlniecības darbi hobija līmenī.
Trenera darbam Elmārs pievērsās, pārņemot vienu BJSS grupu no trenera Jevgeņija Katajeva. Šajā veidojumā trenējās arī viņa dēls Ivo, Viktors Baskakovs, Rolands Kragliks, Agnis Mežgailis, Oļegs Kobliņecs, Arnis Puķītis, Viesturs Ermansons (Dūle), Uģis Ozols, Leonīds Šimaņecs, Raimonds Andersons, Aigars Ābele, Ainārs Bitmanis u.c. puiši, kas vēlāk spēlēja Valmieras komandā Latvijas čempionātā. Šie jaunie futbolisti 1986. gadā piedalījās toreizējās lielvalsts PSRS lauku sporta biedrību neoficiālajā čempionātā – turnīrā Kolosok Krievijas pilsētā Kašīrā. Šajās sacensībās viss tika gādāts, lai uzvarētu kāda no lielo republiku komandām, bet Baltijas pārstāvjiem bija paredzēta statista loma. Neraugoties uz zināmu tiesnešu negodīgu darbu, latvieši izcīnīja trešo vietu 1972.-1974. gadā dzimušo censoņu sacīkstēs.
Sadarbībā ar Jāni Motivānu 1990. gadā tika nodibināts FK Vārpa, kas vēlākajos gados ar labām sekmēm piedalījās Eiropas Ziemeļvalstu futbola forumos. Desmit gados, trenējot pārsvarā 1982. gadā dzimušos jaunos futbolistus, treneris Volkovičs tos aizveda līdz sudraba medaļām Latvijas U-18 čempionātā 2000. gadā. Ilgu laiku, līdz 1997. gadam, klubā Vārpa komandas kapteiņa pienākumus pildīja Mārtiņš Motivāns, vēlākos gados šos pienākumus veica Valdis Veinbergs. Šī komanda piedalījusies turnīros Norvēģijā, Somijā, bet īpašu vietu ieņem Gothia cup jauno futbolistu festivāls ar vairāk nekā 1200 zēnu un meiteņu komandu startu, kura atklāšanas pasākums notiek Ullevi stadionā (ietilpība ap 40000 skatītājiem) Zviedrijas pilsētā Gēteborgā. Dalībnieku skaits tuvu Olimpisko spēļu dalībnieku skaitam, bet pārstāvēto valstu skaits pārsniedz pussimtu. 1998. gadā Valdis Veinbergs futbola tehnisko elementu konkursā izcīnīja mazu oriģinālu balvu – Gothia cup mini kausu.
Vēlākajos gados Elmārs pievērsās meiteņu trenēšanai, jo paauga mazmeita Anete, kura parasti pavadīja vectēvu Gēteborgas futbola saietos. Vārpas puiši pieauga un sasniedza pilngadību – viņiem sākās cita dzīve, Latvijā ar futbolu vien maizi nenopelnīsi. Tad nāca Anete un meitenes, kurām futbola gudrības turpināja mācīt vectēvs Elmārs. Atkal Vārpa Gēteborgā, un kādā turnīrā bija patīkami dzirdēt, ka ātrāko golu iesitušas Vārpas meitenes, kā ilgi skandēja informators.
Tagad jubilārs aizgājis pelnītā atpūtā, taču viņu var satikt J. Daliņa stadiona tribīnēs dzimtās Valmieras komandas spēlēs.
Atcerēsimies Elmāra Volkoviča audzēkņus no viņa trenera gaitām. Latvijas izlases krāsas pielaikojis un Latvijas čempionvienības Skonto rindās bijis Gatis Kalniņš, Latvijas pludmales futbola izlasē spēlējis Valdis Veinbergs, valsts jauniešu izlasē – Maksims Koļesņikovs. Viņa audzēkņu vidū bijis Sidnejas OS spēļu dalībnieks Māris Putenis, savulaik BMX sportisti Eiropas eksčempions (amatieriem) Uldis Pūcītis un savulaik Ozo golfa laukuma rekordists Uldis Sangovičs, ārzemju futbola klubos uzspēlējuši Renārs Žarčenko (Igaunijā) un Sandis Reinsons (Lielbritānijā). Viens no viņa audzēkņiem Kaspars Grava, darbojoties ar sniega dēli, cerēja startēt Turīnas ziemas OS, bet Ingus Ķirsis cer gūt sekmes trenera darbā. Viesturs Dūle izmēģinājis darbu TV un radio, arī šovbiznesā. Var atcerēties dažādu rekordu uzstādītāju un izcilo bumbas žonglētāju Uģi Zariņu.
Pieminot tikai šos vīrus, redzam, ka trenera darbs nav bijis veltīgs, – iepazītas citas zemes, iegūti draugi futbola pasaulē. Kā kolēģus ilgajā trenera darbā Elmārs ar labu vārdu atceras Juri Docenko un Ilmāru Liepiņu. Elmārs seko līdzi futbola dzīvei pasaulē un par nākamā Pasaules kausa favorītiem 2018. gadā Krievijā min Eiropas komandas – Vāciju, Spāniju un Franciju, bet zobus varot parādīt arī Dienvidamerikas izlases. Treneris priecīgs par Valmieras komandas uzvaru Latvijas 1. līgas čempionātā. Nākamgad obligāti jāspēlē virslīgā. Par padarīto darbu futbola druvā trenerim liels futbola draugu un viņa audzēkņu paldies!
TRENERIS ar saviem audzēkņiem Maksimu Koļesņikovu (no kreisās) un Valdi Veinbergu 2014. gada Liesmas kausa izcīņā. Jāņa Līgata foto