Pulksteņu grozīšanu daudzas Eiropas valstis ieviesa jau pagājušā gadsimta sākumā, lai it sevišķi Pirmā pasaules kara laikā taupītu enerģiju, no kuras liela daļa tika tērēta pilsētu apgaismošanai tumšos ziemas vakaros. Gandrīz vai katra valsts par pāreju uz vasaras un pēc tam uz ziemas laiku tad gan lēma pēc saviem ieskatiem. Taču laika atšķirības valstu starpā radīja ne vien sarežģījumus, bet pat ne vienu vien nopietnu pārpratumu. Lai tādi neturpinātos, 1980. gadā ar īpašu Direktīvu tika noteikts, ka visas ES dalībvalstis marta pēdējās svētdienas rītā pulksteņrādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu, bet oktobra pēdējās svētdienas rītā – par vienu stundu atpakaļ, atgriežoties pie standarta jeb ziemas laika. Latvijā šobrīd atbilstoši šai ES Direktīvai pulksteņu grozīšanu nosaka 2010. gadā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 1010. Mums vēl ne gluži obligātajai pulksteņu grozīšanai, darot visu vajadzīgo, lai ietiktu ES, Latvija pievienojās jau 1997. gadā. Vecākie un nu arī sirmākie ļaudis gan atceras, ka Latvijas teritorijā šāda pulksteņu grozīšana tika ieviesta jau 1981. gadā, kad padomju vara toreiz dažas idejas sāka nošpikot no Eiropas vecajām valstīm.
ES Direktīva mūžīgo vasaru vēl neatļauj
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» – digitāli vai drukātā formātā
E-avīze no 8,00 €/mēn. – lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. – pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.