Tāpēc maskas nēsāšana publiskās vietās, kur tas noteikts ar likumu, vispār nav apspriežama. Vajag, un viss!
Šoreiz nedaudz par sejas masku materiālu. Kamēr vēl Latvijā gāja augstos toņos ar visvienkāršāko medicīnisko masku iepirkumiem, jo kārtējo reizi bija pašmāju kadri, kuri gribēja šajā procesā pasildīt rociņas tīri privāti, tikmēr apsviedīgi ļaudis izdomāja no defekta radīt efektu. Tā gan tīri privātas šuvējas, gan veselas firmas fiksi sāka šūt sejas maskas no auduma. Rūtainas, pumpainas, ar sirsniņām, ar ābolīšiem, ar… Tā teikt, radās dizaina preču sortiments šajā ļoti specifiskajā nišā, to pat varētu saukt par nišas produktu. Šķiet, ekskluzīvākais piedāvājums te bija ekstravagantajai un ekscentriskajai modes māksliniecei Elitai Patmalniecei, pēc kuras košajiem sejas aizsegiem tirdziņos pa visu Latviju dāmas stāvēja rindās, maksājot, ja nemaldos, vismaz 20 eiro naudiņas par vienu raibu drānas gabaliņu ar ausu cilpām…