Lai ko teiktu Liesmas nelabvēļi un digitālās informatizācijas fani, mūsu veidoto laikrakstu ļaudis joprojām lasa. Pie tam lasa ļoti uzmanīgi un satraucas par viņus skarošu informāciju. Pēc tam seko trauksmes pilns zvans uz redakciju vai pat ieinteresētās personas ierašanās uz sarunu Liesmā.
Šodien otrā daļa no tā, ko savā pirmajā intervijā Liesmai pastāstīja Valmieras novada domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS. Jāpiebilst, ka dažām sarunā skartajām problēmām pa šo laiku, operatīvi strādājot jaunajiem domniekiem, jau rasts loģisks risinājums.
Valmieras novada domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS viņpiektdien sniedza pirmo interviju Liesmai, esot jaunajā amatā. Šoreiz – tikai pirmā daļa no sarunas.
Liesma piektdien bija klāt diskusijā kooperatīvā VAKS, kur savā Valmieras novada apciemojuma dienā ar lauksaimniekiem tikās zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Tika pārrunātas daudzas lietas, pieminot gan lielsaimniekus, kuri strādā ar vērienu un modernajām tehnoloģijām, gan nosacītos sīkzemniekus, kuri arī grib saglabāt savu vietu zem saules.
Pasaulē ir tik daudz interesantu biznesa ideju, tāpēc ne viss jaunais vienmēr ir pilnīgi unikāls un agrāk nekur neredzēts. Taču arī veiksmīgi nošpikot ir liela māksla, ne katrs tāds kopētājs, ja viņš noskatītajā ielicis arī savu izdomu un vēl kādu papildu vērtību iedevis konkrētajam, nu jau paša izstrādājumam, ir peļams.
Ar ielu rekonstrukciju mēdz būt dažādi. Kad darbi pabeigti, viss izskatās uz glanci, maz ko no, iespējams, pūdeļiem projektēšanā var ieraudzīt arī nosacīti normālos klimatiskajos apstākļos.
Lauksaimniekiem šis pavasaris un vasaras sākums atkal kārtējo reizi tā kārtīgi pakutina nervus. Nepietika ar to, ka biežo un pamatīgo lietavu dēļ daudzviet graudkopji fiziski ar lauksaimniecības tehniku netika uz lauka, tādēļ daļa vasarāju tā arī palika neapsēti. Kad nu, vasarai sākoties, piensaimniekiem bija jāsāk zāles pļaušana un lopbarības gatavošana, – atkal bija klāt tā pati pielijušo lauku problēma.
Varbūt ne tik ātri, kā to gribētos, piemēram, uzņēmējiem, taču Centrālā statistikas pārvalde mūsu valstī joprojām uzskaita, rēķina, pārrēķina, salīdzina...
Kā apliecina divu pašvaldību (Valmieras pilsētas un Burtnieku novada) SIA Valmieras ūdens jūnijā jau apkopotā statistika, pieaudzis to namīpašumu skaits, kas izmanto centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus – Valmieras pilsētā dzeramo ūdeni saņem 94 procenti mājokļu, bet sadzīves kanalizācijas tīklam pievienojušies 95 procenti nekustamo īpašumu, kuriem nodrošināta šāda iespēja.
Latvijas Lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra šonedēļ aicina uz pasākumu «Atvērtās dienas laukos 2021».
Pēc šī gada 1. janvārī fiksētās situācijas Valmieras ielu kopgarums patlaban ir 120,4 km. Pilsētas pašvaldība šogad plāno ielu remontdarbus un pārbūves vairāk nekā 4 km kopgarumā. Pēdējos piecos gados Valmierā grantēto ielu garums samazināts par 12,6 km jeb 26%. No tām 85,2 km ir ar cieto – asfaltu vai bruģi – segumu, 35,1 km – grantētas un 100 metri – ar citu segumu.
Tā var teikt par Valmiermuižas alus darītavu. Lai arī pērn kopējais uzņēmuma Valmiermuižas alus apgrozījums krities par 2,9%, sasniedzot 5517672 eiro, alus darītava kāpinājusi eksportu par 5%, zelteru pārdošana augusi par 13%, eilu pārdošana dubultota, savukārt peļņa sasniegusi 310731 eiro, salīdzinot ar 15827 eiro 2019. gadā.
Ģimenes uzņēmumā «Siera ražotne», kas Raunas novadā ražo beramos sierus un Mājas makaronus, atvērts pašapkalpošanās veikals.
Kā informē valsts SIA Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa, mūspusē uz reģionālā autoceļa Valka – Rūjiena (P22) posmā no Pakalnes līdz Meirāniem (12,34.–21,50. km), kur pērn seguma atjaunošana notika, lietojot virsmas apstrādes metodi, būvnieki sākuši labot radušos ceļa brauktuves defektus.
Patlaban finišam tuvojas Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas darbi. Tie aizsākās 2016. gada martā, kad Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.
2020. gadā Latvijā saskaitīti 69 tūkstoši ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 1,96 miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 10 gadu laikā lauku saimniecību skaits samazinājies par 14,4 tūkstošiem jeb 17,2%, bet kopējā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 163,7 tūkstošiem ha jeb 9,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti.
Joprojām turpinās darbi šobrīd dārgākajā Valmieras celtniecības objektā – Jāņa Daliņa vārdā nosauktajā stadionā. Vizuāli, lielos vilcienos ņemot, visas būves jau izskatās pabeigtas, taču vēl pietiekami daudz dažādu sīkumu, ar katru no tiem jātiek galā. Jo visa paveiktā rentgens, pirms pieņemšanas komisijai parakstīt papīrus, būs nežēlīgi skrupulozs!
Dabas un tehnoloģiju parks URDA, kas ir SIA ZAAO vides izglītības realizēšanas vieta, noslēdz mācību gadu. Tas aizvadīts, pielāgojoties esošajai situācijai un atrodot efektīvus veidus attālinātām nodarbībām, iedrošinot iesaistīties vides izziņā, saņemot norādes interneta vidē.
Rit otrā nedēļa, kopš, ievērojot pandēmijas laika distancēšanās un drošības pasākumus, atkal klientu apkalpošanai klātienē ir atvērtas kafejnīcu, bistro un restorānu āra terases. Lai arī nemīlīgie laika apstākļi nav īsti tam piemēroti, apmeklētāju pieplūdums terasēs nepārprotami liecina, ka cilvēki ir noilgojušies pēc savstarpējas komunikācijas un pasēdēšanas tuvāko lokā pie skaisti klāta galda.
Latvijā ir daudz dažādu ūdenstilpju un vēl vairāk ir cilvēku, kuriem patīk nodarboties ar makšķerēšanu, vēžošanu un arī zemūdens medībām. Tieši viņiem varētu interesēt šī publikācija, jo runa ir par šovasar plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 799 Licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtība.