Katru vasaru skolas brīvlaikā daudzi jaunieši aktīvi meklē iespēju pastrādāt algotu darbu. Burtnieku novada pašvaldībā un tās struktūrvienībās šovasar jaunajiem censoņiem nodrošinātas vismaz 135 darba vietas. Tā viņiem ir iespēja lietderīgi pavadīt vasaras brīvdienas, iesaistoties pagaidu darbā un saņemot par to atalgojumu.
Piektdien Burtnieku pagasta kultūras centrā novada pašvaldība sveica konkursa Burtnieku novada uzņēmēju gada balva 2019 noslēguma pasākumā 31 novada uzņēmēju. Tika pasniegtas trīs galvenās balvas un sveikti laureāti sešās nominācijās.
Vēl pirms Jāņiem Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks vietējo mediju pārstāvjus bija uzaicinājis informatīvā ekskursijā uz bijušā Valmieras gaļas kombināta teritoriju, kas tagad pašvaldības īpašumā, un tieši tāpēc tiek aktīvi strādāts, lai te visu pēc iespējas ātrāk pārvērstu no graustiem pilna aizauguša plača par uzņēmējdarbībai pievilcīgu vietu, kurā gan sakārtotas esošās un izbūvētas jaunas ielas, gan arī pievilktas visas nepieciešamās inženierkomunikācijas. Faktiski šeit sākušies Valmieras industriālā parka veidošanas pirmie priekšdarbi.
VAS Latvijas autoceļu uzturētājs Vidzemes reģionā, lai uzlabotu mobilitāti un satiksmes drošību, plānots veikt autoceļu virsmas apstrādi 21 no reģionālajiem un vietējiem valsts autoceļu posmiem, kuru segums ir sliktā tehniskā stāvoklī.
Kā zināms, Liesmā jau vairākas nedēļas tiek aplūkoti Autotransporta direkcijas rīkotā konkursa rezultāti. Izraisījusies asa domu apmaiņa, kurā pagaidām loģiskāki šķiet Vidzemes līdzšinējo pasažieru pārvadātāju argumenti. Šodien pretējā svaru kausā liekam SIA B-Bus valdes priekšsēdētāja Vitālija Komara skaidrojumu, viņaprāt, lai kliedētu jebkādas šaubas un pieliktu punktu nepamatoti saceltajai ažiotāžai ap uzņēmumu un konkursa rezultātiem. Lai nerastos aizdomas par faktu nekorektu interpretāciju, teksts tiek publicēts bez kādām korekcijām.
Valmierai šī ir interesanta un jauniem izaicinājumiem bagāta vasara. Par to Liesmai kārtējā garākā sarunā stāsta pilsētas mērs JĀNIS BAIKS.
«Mums Latvijā ir dots viss, lai plauktu lauksaimniecība – brīnišķīgs laiks, brīnišķīga daba, apstākļi, lai augtu zāle, piemēroti laika apstākļi, kuros dzīvnieki jūtas komfortabli. Tas nozīmē, ka atliek tikai mācīties,» saka Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Rutkovska.
Šogad piecpadsmit gadi aprit vienam no atpazīstamākajām mazajām Valmieras metālapstrādes firmām – Latvijas un Vācijas kopuzņēmumam SIA Baltma. Laikā pēc uzņēmuma desmitgades svinībām, kurās klāt bija arī Liesma, vairākas lietas šeit mainījušās uz labo pusi. Par tām un arī par Baltma sarežģīto šodienu saistībā ar pandēmiju stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs KONSTANTĪNS SOKOLOVS.
Šā gada 10. maijā apritēja 20 gadi, kopš MAIJA KLEINBERGA un DACE STŪRE, saliekot kopā savus zirgus un zināšanas zirgkopībā, izveidoja SIA «Zirgaudzētava Kocēni».
Kas lauku žurnālistam var būt lielāks gandarījums par apziņu, ka viņa rakstus reģionālajā presē lasa arī Rīgā? To, ka Liesma puslīdz regulāri nonāk uz galvenā galda Satiksmes ministrijā, savulaik uzzināju tieši no paša ministra. Tagad nākas secināt – Liesmu uzmanīgi lasa arī Autotransporta direkcijā, divas manas publikācijas – 26. maija Uz kurieni tiek bruģēts ceļš ar lētāko cenu? un 28. maija Gods, godiņš un negods – ir izpētītas burtiski pa teikumam.
750 liellopi, kas tiek audzēti gaļai, pēc kuras diemžēl pieprasījums «covid laikā» ir krietni samazinājies, nezina par šo sarežģīto tirgus situāciju. Un, pat ja zinātu, – vai gan lopiņi varētu pārstāt augt un augšanu atsākt tad, kad gaļas pieprasījums atjaunosies? Daba saka – nē! «Liesma» nesen devās uz Matīšiem ciemos pie uzņēmēja ANRIJA ŠĻAUKSTIŅA, lai uzzinātu, kā viņa bioloģisko zemnieku saimniecību «Rūķīši» skārusi šī krīze.
Ja paklausās mūsu valsts ministru, viņu vadīto ministriju augstāko ierēdņu un dažādu šo ministriju palīgiestāžu vadības runās, tad nekur taču nedzirdēsim skaļus vārdus par baltās ekonomikas metodisku apkarošanu, godīgu nodokļu maksātāju un nozares līderu represēšanu un reģionālās uzņēmējdarbības iznīcināšanu.
Latvijas lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» nesen aptaujāja lauku tūrisma uzņēmējus par šā brīža situāciju un prognozēm vasarai. Pretēji finanšu ministra valdības sēdē sniegtajai informācijai par to, ka «Lauku tūrismā» šovasar viss ir «aizsists», asociācijas biedri informē, ka rezervācijas tiek atceltas un ienākumi krītas par 80 – 100%. Pastāv risks, ka daudzi uzņēmumi krīzi var nepārdzīvot.
ZAAO kopā ar pašvaldībām, attīstot modernu atkritumu apsaimniekošanu, jau vairākus gadus izbūvē arvien jaunus pazemes konteineru laukumus.
Raunas novada jaunajā Tūrisma ceļvedī par ģimenes uzņēmumu «Baižkalna staļļi» teikts: «Piedāvā izjādes ar zirgiem, vizināšanu pajūgā un ziemā ar kamanām.» Braucot uz Raunu no Valmieras puses, satikšanās ar Baižkalnu ir neizbēgama, jo ceļš uz Vidzemes mazo Šveici ved tieši pār to. Vērīgākie braucēji tur ātrumu samazina, lai papriecētu acis, jo ceļmalas aplokos arvien ganās skaisti zirgi. Pie tiem un to saimniekiem tad arī «Liesma» nesen pieteicās ciemos.
Valmieras lielākajā un finansiāli dārgākajā būvobjektā, kur faktiski pilnībā no jauna jau trešo reizi top slavenā soļotāja Jāņa Daliņa vārdā nosauktais stadions, nu jau iespaidīgs mūsdienīgs sporta komplekss ar pievienoto vērtību – Latvijā patlaban modernāko segto vieglatlētikas manēžu plus viesnīcu sportistiem, darbi rit savu gaitu.
Kā ziņo Latvijas autoceļu uzturētājs, braukšanas apstākļu uzlabošanai uz grants autoceļiem Latvijā uzņēmums ir veicis greiderēšanu vairāk nekā 40 tūkstošu kilometru garumā.
Lai cīnītos ar augošo alus importu Latvijā, Valmiermuižas alus darītava ir radījusi trīs jaunas bezalkoholiskā alus garšas. Tā ir pirmā Latvijā darītā bezalkoholiskā IPA Celmlauzis, pirmais Latvijā darītais bezalkoholiskais kviešu alus Jaunaudze un bezalkoholiskā APA Dubultspēle.
Ārā spīd saulīte, gaiss kļūst arvien siltāks. Tomēr šis pavasaris kā daudziem Latvijas cilvēkiem, tā arī uzņēmumiem ir atnācis ar nepatīkamu vīrusa izraisītu ierobežojumu piegaršu. Cilvēkiem jāpaliek mājās, bet uzņēmumiem nākas atlaist darbiniekus, jo pieprasījums pēc piedāvātās preces krasi samazinās. Izņēmums šajā situācijā nav arī vienīgā porcelāna fabrika Latvijā – Vecpiebalgas novada Inešos esošais «Piebalgas porcelāns».
A/S «Latvijas valsts meži» struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» kokaudzētavās pašlaik ir liela rosība, jo tur ne tikai jāvāc un tālāk patērētājiem jārealizē raža – pašu audzētie mežu stādi, bet arī jāgādā par augsnes sagatavošanu jauniem stādījumiem, kā arī pie viena jātur rūpe par dekoratīvo stādu tirdzniecību. Kāds šis pavasaris ir tepat Valmieras pievārtē? To «Liesmai» nesen laipni izrādīja A/S «Latvijas valsts meži» Valmieras kokaudzētavas vadītāja ZAIGA ROŽLAPA. Viņas pavadībā tad arī tapa šī pavasarīgā fotoreportāža.