Ekonomika

Ne viens vien reģiona graudkopis pēc augstvērtīgas un sertificētas vasarāju sēklas pašlaik dodas uz Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» Sēklu fabriku. 

SIA ZAAO šogad pavasara un vasaras mēnešos piedāvā lauksaimniekiem bez maksas nodot lauksaimniecībā izmantoto iepakojumu reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā Daibe. Ierobežotā daudzumā bez maksas to var veikt arī ZAAO darbības reģiona 20  ekolaukumos. Iespējams arī pieteikt konkrētā atkritumu veida savākšanu no saimniecības adreses par maksu.

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs aicina meža un zemes īpašniekus izmantot ES finansiālo atbalstu meža ieaudzēšanai, kā arī nopostītu mežaudžu atjaunošanai. 

Valstī izsludinātais ārkārtas stāvokļa režīms būtiskas korekcijas ieviesis arī Valmieras pašvaldības darbā, par ikdienišķo un tagad arī īpašo Liesmai pagājušajā trešdienā pastāstīja Valmieras mērs JĀNIS BAIKS. Tā kā situācija mainās patiešām dinamiski, tad viena otra no viņa solītajām lietām avīzes iznākšanas brīdī jau reāli notiek. Tomēr arī tad tā ir pieminēšanas vērta, jo vēlreiz apliecina – pilsētas pašvaldības darbā nav ne mazāko panikas pazīmju!

Latvijas Lauksaimniecības datu centra apkopotā informācija par 2018./2019. gada pārraudzības gada produktīvākajiem ganāmpulkiem pēc izslaukuma parāda, ka valsts labāko piena lopkopības saim­niecību top otrajā vietā ir Beverīnas novada Kauguru pagasta zemnieku saimniecība «Vītoliņi», kur saimnieko IEVA un ĢIRTS RUTKOVSKI.

Kā zināms, Dakstiņu ielā Valmierā top jauna katlumāja, kuru ar pilsētas centru savienos jauna maģistrālā siltumtrase. To vajadzēja būvēt jau pērn, taču dažādu iemeslu pēc iecerētie darbi netika uzsākti, tie notiks šogad.

11. martā Valmierā, Rīgas ielā 13, klientiem durvis vēra renovētais bankas Luminor klientu apkalpošanas centrs, kas īpaši pielāgots ikdienas finanšu pakalpojumu saņemšanai. Tajā papildus pašapkalpošanās zonai, kur pieejams gan bankomāts, gan internetbanka, pieejamas arī ierastās finanšu konsultācijas, ikdienas bankas pakalpojumi, telpas klātienes un attālinātām konsultācijām, kā arī ar laiku būs nodrošināta iespēja organizēt savas biznesa tikšanās vai izmantot telpas individuālam darbam.

Jau vairāku gadu garumā Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības datu centrs apkopo kārtējā aizvadītā pārraudzības gada rezultātus piena lopkopībā. Jau pierasts, ka ik reizi produktīvāko ganāmpulku topa galvgalī lasāms Rūjienas novada Jeru pagasta zemnieku saimniecības, Kļaviņu ģimenes uzņēmuma «CERIŅI» vārds.

Kaut arī Latvija un Igaunija Baltijā ir divas kaimiņvalstis ar praktiski vienādu atjaunotās neatkarības laika posmu, ekonomiskie procesi abās nebūt nerit pēc vienādiem noteikumiem, un bieži vien igauņi lietas dara citādāk, vienkāršāk un, jāatzīst, efektīvāk. Arī biznesa inkubatoru sistēma viņiem atšķirīga. Par savu vizīti pie kolēģiem Tartu Liesmai pastāstīja LIAA Valmieras biznesa inkubatora vadītājs JURĢIS PRIEDĪTIS.

Par šā gada ziemas – pavasara aktualitātēm saruna ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāju un valsts vecāko veterināro inspektoru  MĀRCI ULMANI.

25. februārī Vidzemes plānošanas reģiona organizētās  Vidzemes inovāciju nedēļas 2020 ietvaros Matīšu Tautas namā notika pasākums Inovatīvi risinājumi un pieejas uzņēmējdarbībā.

Latvijas lauksaimniecības datu centra informācija par 2018./2019. pārraudzības gada produktīvākajiem ganāmpulkiem valstī pēc izslaukuma parāda, ka Top25 saraksta labāko trijniekā notikušas pārmaiņas. Godpilnajā trešajā vietā ierindojusies Naukšēnu novada Ķoņu pagasta SIA «PĒRLES A.A.J.». Izrāviens no Topa vidus panākts ar 332 Holšteinas šķirnes melnraibajām govīm, gadā vidēji no katras izslaucot 13643 kg piena ar 3,51% tauku un 3,29% olbaltuma saturu. Par ģimenes saimniecības ražošanas stabilitāti, attīstību un pēctecību saruna ar JĀNI PASTARU.

Mežu apsaimniekošanas uzņēmums Dižozols 2019. gadā ir strādājis ar 34,769 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6% ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA, sasniedzot 21,6% apgrozījuma pieaugumu un realizējot vairāk nekā 625 tūkstošus kubikmetru apaļā kokmateriāla.

Latvijā, kā zināms, no 7. februāra ir ieviestas obligātas papildu prasības bioloģiskajā drošībā mājputnu turēšanā un ar šo datumu ir aizliegta mājputnu turēšana ārā.

Viņnedēļ Liesma bija klāt tradicionālajā diskusijā par profesionālās un augstākās izglītības problēmām, uz kuru pie Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes nodaļas vadītāja Jura Sleņģa bija ieradušies Vidzemes Augstskolas akadēmiskā un zinātņu prorektore Ginta Majore, Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša, Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis un Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (Cēsis+Priekuļi) direktors Artūrs Sņegovičs.

Lauksaimniecības datu centrs, kā allaž gada sākumā, ir publicējis rezultātus par 2018./2019. piena pārraudzības gadu.

2020. gads pamazām uzņem tempu, piedāvājot jaunus izaicinājumus, taču atstājot joprojām arī daudzus vecos ierobežojumus, kas bremzē attīstības tempus, kavē sākt jaunus projektus... Kā šādos apstākļos strādā labā nozīmē ambiciozā Valmieras pašvaldība, Liesmai pagājušajā ceturtdienā garākā sarunā pastāstīja pilsētas mērs JĀNIS BAIKS.

Saskaņā ar pieejamo informāciju par augsti patogēnās putnu gripas izplatību 2020. gadā mājputnu novietnēs tā esot konstatēta Čehijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Ukrainā, bet savvaļas putniem – Polijā un Vācijā.

Jaunuzceltie īres nami Valmierā jau sekmīgi aizvadījuši pirmo pilno ekspluatācijas gadu. Pa šo laiku uzkrājusies pieredze, ko noteikti varēs ņemt vērā gan nākamo namu būvē tepat Valmierā, gan, ja tas kādu nopietni ieinteresēs, arī citviet Latvijā. Pa šīm lietām Liesmai stāsta «Valmieras Namsaimnieka» valdes priekšsēdētājs ILMĀRS SKĀDULIS.

Valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» (ZMNĪ), turpinot ieguldīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsta līdzekļus valsts nozīmes meliorācijas infrastruktūras atjaunošanā – plūdu risku mazināšana, valstij piederošo hidrotehnisko būvju atjaunošana un pārbūve, valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošana, lauksaimniecības un meža zemju meliorācija – 2019. gadā īstenojusi septiņus būtiskus projektus 8,4 miljonu eiro vērtībā.