Eiropas sudraba bagijs. I
Ja nemaldos, kopš brāļu Traubergu medaļu gaitām Eiropas čempionātā autokrosā neko īpašu tajā augstumā mūspuses autobraucēji nebija sasnieguši gadus piecpadsmit. Tāpēc jo patīkamāka bija 18. septembrī sportacentrs.com lasītā kādreizējā valmierieša Viestura Saukāna sagatavotā informācija, ka Francijā Sentiņī de Vēras trasē, kur notika pēdējais — devītais šī gada Eiropas autokrosa čempionāta posms, uzvaras savās klasēs izcīnījuši valmierieši Ervins un Justs Grenči. Tas tēvam Ervinam nodrošināja vicečempiona laurus sezonas kopvērtējumā SuperBuggy klasē, bet dēlam Justam — Eiropas sudrabu JuniorBuggy klasē. Ervinam līdz čempionam vācietim Berndtam Štūbem pietrūka nieka 3 punktu... Jāpiebilst, ka abu Grenču sasniegumi ir līdz šim augstākais Latvijas sportistu varējums Eiropas bagiju trasēs!
Pēc tik iespaidīga ievada vienkārši nav variantu — Rūcamlapas viesis šodien ir Eiropas bagiju trasēs cienītais valmierietis ERVINS GRENCIS. Vēl svētdien cīnījies Francijā, viņš jau nākamajā piektdienā bija gatavs garākai sarunai gan par sportu, gan par dīzeļiem. Šoreiz fokusā — bagijs.
Cik Eiropas vicečempionam gadu?
42. Visi jau brīnās, ka man vēl sirmu matu nav (smaida)...
Šad un tad esi Liesmā parādījies autosporta sakarā, bet nebūs par skādi atcerēties tās dienas vēlreiz...
Pirms 15 gadiem beidzu braukt sacensībās, autokrosā pēdējais auto man bija astotais žigulis. Ap to laiku brāļi Traubergi vinnēja Eiropas čempionātu. Biju laikam divreiz vinnējis Latvijas ziemas čempionātus, vienreiz palicis trešais, vasarās biju kāds piektais, ceturtais...
Vai tobrīd domāji, ka atkal kādreiz atgriezīsies trasē?
(Nopūšas) Vispār domu nebija. Vēl pirms tam, līdz 1992. gadam, biju braucis motokrosā, tad laikam 1996. gadā sāku krosā braukt ar mašīnu — šķiet, līdz 2000. gadam. Un tad atkal bija miers uz dažiem gadiem, līdz 2005. gadā hobija līmenī atsāku braukt motokrosā. Tā — lai būtu, ko darīt sestdienās un svētdienās... 2011. gada 30. augustā man nozaga šo KTM motociklu. Jau nākamajā dienā tika paņemta bagija licence, jo bagijs kaut kur ap stūriem jau bija gatavībā. Līdz tam man domas par bagiju vispār nebija, tiesa, kaut kad 2010. gadā pēc sludinājuma vienu bagiju par 300 latiem nopirku — tāds drausmīgs ērms bija. To bagiju ātri salauzu, tad uzzināju, ka Latvijā kāds uztaisījis pilnpiedziņas bagija rāmi, un tas kaut kā ātri ieslīdēja manā garāžā. Lēnā garā to uztaisījām, iznāca tīri smuks. Bet domas par sacensībām toreiz nebija — varbūt pa pļavu vai ziemā pa aizsalušu ezeru izgāzt...
PAŠPORTRETS AR PUSJAUKTU OMĪTI. Ervins Valmierā pie sava pēdējo triju sezonu kaujas zirga, kas pēc svētdienas mačiem Francijā jau piektdien bija atkal pamatīgi caurskatīts, tikai pagaidām vēl ne gluži salikts kopā — bez riteņiem. Kā smej Ervins, šosezon nav sanācis braukt ar jaunu bagiju, tāpēc vecajam — omītei — esot uzvilkuši jaunu kleitu un laiduši uz balli. Izrādījies, ka omītei ļoti patīk pa skatuvi dejot!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv