eLiesma.lv Valmieras un Vidzemes ziņas
Reklāma1300 × 120 px

Devona laikmeta atstātais mantojums

VA

Valentīna Brūniņa

Autors • 09.09.2020.

Devona laikmeta atstātais mantojums
Burtu izmērs
Devona laikmeta atstātais mantojums

Tie ir pildītie ķieģeļi, kurus pamatā izmanto skursteņiem, krāsnīm un sētu stabiņiem, caurumotie apdares ķieģeļi, kā arī bruģis. Gada griezumā atbilstoši pasūtījumam tiek saražoti ap simt produkcijas veidu. Drenāžas caurules gan vairs netiek ražotas, jo būvniecībā ienāk arvien jauni materiāli, kas ir lētāki un izmantošanai ērtāki. Šī paša iemesla dēļ vairs netiek ražoti arī jumtu dakstiņi. 

Daži vēstures fakti


Uzņēmums piedzīvojis raibu vēsturi – no ražošanas apjomu pieauguma, aizsāktā produkcijas eksporta uz Skandināvijas valstīm un PSRS Tirdzniecības palātas diploma saņemšanas par piedalīšanos Vissavienības izstādē līdz visu 11 līniju apturēšanai un strādājošo skaita samazināšanai. Ražošanai atjaunojoties, produkcija atkal tika eksportēta uz ārvalstīm – Poliju un Somiju. 1996. gadā sākās uzņēmuma privatizācija, akcijas iegādājās 500 investori. Lodes ķieģeļi tiek eksportēti uz vairākiem prestižiem objektiem Krievijā. Turpmākajos gados iegādātas Kalnciema un Līvānu ražotņu kontrolpaketes, kā arī Ānes ražotne pie Jelgavas, un izveidoti četri meitas uzņēmumi. 2017. gadā Lodes grupa pievieno CRH grupas uzņēmumus, nostiprinot pozīcijas Polijā. Par jauno Lode Group zīmolu kļūst LHL Klinker. 

Jauni laiki, jauna domāšana


Nu jau divus gadus ražotnes «SIA Lode» vadītājs Liepā ir MĀRIS STRAZDS. Viņš stāsta: 


«Kad mani uzaicināja uz pārrunām, sapratu, ka viens te neko nevarēšu izdarīt, jo cilvēki ražotnē strādā jau vairākās paaudzēs, viņu domāšanu būs grūti mainīt. Arī iepriekšējiem vadītājiem tas nebija izdevies.

MĀLA KĀRTAINĀ KŪKA JEB KONUSS. Ražotnes vadītājs Māris Strazds (attēlā) «Liesmai» atklāja tās recepti: «Konusu gatavo no maija līdz septembrim un var izmantot visu atlikušo gadu. Tā ir 50 tūkstošus kubikmetru liela, kārtaina kūka. Sarkano mālu saved kaudzē, buldozers to nolīdzina, tad ved balto mālu, atkal nolīdzina, pārklāj ar smilti, tad atkal saved sarkano mālu. Proporcijas ir precīzi sarēķinātas. Visu samaisa, lai sanāk viendabīga masa. Mikss vajadzīgs, lai dabūtu ķieģeļa izturību. Klāt vēl liekam samaltus un jau apdedzinātus ķieģeļus. (Starp citu, visos tenisa laukumos Baltijā samalto apdedzināto ķieģeļu segums nāk no Lodes.) Mūsu māls ir ļoti jutīgs, jāapdedzina pie noteiktas zinātnieku aprēķinātas temperatūras. Šos ķieģeļus sauc par klinkera ķieģeļiem, jo tiem ir ļoti maza uzsūce.»

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā

Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma1300 × 150 px
Reklāma1300 × 120 px