Vai, uzzinot, kur Latvijas jaunajā kartē VARAM redz Rūjienu, bija šoks?
Man kā politiķim tas nebija negaidīts šoks, jo jau labu laiku, dažādos līmeņos vētījot un apspriežot gaidāmās novadu reformas ieceres, attiecībā uz Ziemeļvidzemi kuluāros pastāvēja vairāki varianti. Viens no tiem bija par valsts pierobežu, pieļaujot domu par Mazsalacas, Rūjienas un Naukšēnu novadu, kā arī Kārķu pagasta apvienošanu. Par šādu modeli kā valsts pierobežai loģisku runāja jau kopš 1989. gada, taču pēdējā reformā to tā arī neīstenoja. Gaidāmo reformu politiķi vairāk vai mazāk dēvē par pašvaldību atgriešanos agrāko rajonu robežās. Ja tā, tad jāvaicā: kur ir loģika iecerei par Valku? Bijušais Valkas rajons nezin kādēļ vienīgais visā valstī tiks sadalīts, tajā pašā laikā sadalot un iejaucoties vēl triju bijušo rajonu dzīvē. Pēc plānotā Smiltenei pievienojot Api un Gaujienu, būs jāiebrauc bijušajā Alūksnes rajonā, bijušajam Cēsu rajonam jāatņem Rauna, bet no bijušā Valmieras rajona jāatgriež Rūjiena un Naukšēni. Kāpēc? Kurš ir devis attīstības centra nosaukumu tai pilsētai un kurš ir tiesīgs to atsaukt? Kur ir kritēriji? Varbūt tieši Rūjienai pienāktos attīstības centra statuss, varbūt Salacgrīvai, kādai Pierīgas pilsētai? Atbildes nav. Tā vietā paliek iespaids, ka šoreiz viss attiecībā uz Valku ir politiski lobēts un ka Valkas novada vadītājam tā ir samaksa par kādu politiski labi padarītu darbu. Vai šajā gadījumā nevar runāt arī par tirgošanos ar politisko ietekmi?
GUNTIS GLADKINS. Ārijas Romanovskas foto