Ja to, par kādu pompozu biznesa projektu šodien pārvērtusies viņa 1864. gada Vasarsvētkos Dikļos mācītājmuižas parkā aizsāktā patiešām sirdsskaidrā ideja — pirmie latviešu Dziedāšanas svētki, zinātu Juris Neikens un tie kungi, kuri vēl pēc neilga vēstures sprīža 1873. gadā Rīgā rīkoja pirmos Vispārējos Dziesmu svētkus, manuprāt, viņu sen sažuvušie ģiltenīši aiz kauna nosarktu un savos kapiņos noteikti apgrieztos vairākas reizes! Nevajag mānīt tautu — Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki šodien pavisam apzināti no rīkotāju puses tiek veidoti kā daudzslāņains un arvien grūtāk menedžējams tautiskā biznesa projekts, kurā ir simti un tūkstoši bezmaksas izpildītāju — dziedātāju, orķestrantu un dejotāju — līdz ar salīdzinoši mazu grupiņu ļoti labi apmaksātu darba/prieka devēju tiem pārējiem — darba/prieka ņēmējiem.
Dārgā dziesmu un deju putra
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
E-avīze no 8,00 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.