Darāmā netrūkst. Jāgrib un jāuzņemas

- 26.Marts, 2014
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Pavasarim piestāv rosība. «Liesma» Beverīnas novadā  runāja ar divām darbīgām sievietēm. Māti un meitu. Viena sevi sirdī jūt kā mākslinieci, otra — kā zemnieci. Abas uz dzīvi raugās optimistiski un uzskata: ja cilvēkam ir rokas, galva uz pleciem, kāda laba ideja un vēlme to realizēt, tad visas durvis veras, bet iecerētais, varbūt ne uzreiz, taču, laikam ejot, piepildās. Cempos satikām VALENTĪNU ROZIŅU un INGU LOGINU.

Pasaka to, ko domā

Valentīna saimnieko «Siecniekos». Piensaimniecība ir galvenā, bet ne vienīgā joma, ko Valentīna dēvē par savu biznesu. Viņa mazāk runā par peļņu, vairāk par darbu un to, ka miljonus nevar un nevarēs nopelnīt, bet, skaitot katru santīmu, lats sakrāsies. Tagad viņa mācoties skaitīt centus, lai būtu eiro.

«Govis, teles, cūkas pašu patēriņam. Par to jādomā un par pavasara darbiem — aploki jālabo, ganības jāatjauno. Pupas būs jāsēj, jo Rīgā ir novērtēti lauku labumi. Zina, ka ar Polijas preci nekas nesanāks, tāpēc mūsu kooperatīva produkcija Rīgas tirgū ir pieprasīta. Nupat aizvedām pupas, ķirbjus, kartupeļus. Man pietiktu ar fermu. Pienu nododu «Latvijas pienam», samaksa mūs apmierina, pārstrāde notiek. Taču jāpiekrīt, ka apaugu ar darāmo,» vērtēja Valentīna Roziņa. Lieki jau teikt, ka Valentīna ar runāšanu par dzīvi Latvijas laukos un, viņasprāt, notiekošajām nekārtībām nevienu nebūs atstājusi vienaldzīgu. Viņa reiz mēģināja izglābt Latviju, dāvinot jaunajām ģimenēm kādu vistu, pīli vai pat teli, bet iecere izgāzusies. Ne tamdēļ, ka Valentīnas entuziasms  apsīcis, bet tāpēc, ka viņa pārliecinājusies — negrib cilvēki laukos strādāt.

«Nupat meklēju palīgstrādnieku. Uzrakstīju kādus desmit e-pastus. Neatbildēja neviens, vienu sazvanīju. Man noprasīja: vai būs dzīvošana uz vietas, ēšana? Teicu, ka ir kur dzīvot, malka, ūdens, kanalizācija, ka dodu produktus — pienu, gaļu, kartupeļus, ir plīts, var gatavot. Paprasīja 20 eiro dienā par darbu. Ja nemaksāšu, tad neesot par ko runāt. Teicu, lai tad arī nerunā! Pie visa gatava būtu ticis, tik jāpastrādā. Par desmit eiro dienā nevienojāmies. Bet darbu internetā meklē simti un tūkstoši. Ko viņi vēlas, kādu darbu darīt?!» neizpratnē bija Valentīna un piebilda, ka laukos dzīve nav grūta, ja gribas strādāt un saprast, ka, griestos skatoties, nauda nebirst.

PAAUDZES. «Laukos dzīve nav ne grūta, ne slikta, bet jāstrādā gan,» tā Valentīna Roziņa, auklējot jaunāko no pieciem mazbērniem, divus mēnešus veco Diānu.

PALĪDZ IDEJAS. Inga Logina iesaka katram padomāt, kas ir tas, kas viņu patiesi interesē, un, ja iespējams, tad sirds darbu pārvērst par peļņas avotu.Jāņa Līgata foto


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru