Budžetā iekrātie miljoni un naudas atmazgāšana
Aizvadītajā nedēļā aiz skandalēšanas par informācijas noplūdi no KNAB vai kādas amatpersonas Saeimas kriminālvajāšanai izdotā deputāta Askolada Kļaviņā (ZZS) lietā sabiedrības uzmanību maz piesaistīja divi, pat daudz nozīmīgāki vēstījumi naudas lietās. Viens negaidīti labs, otrs — slikts.
Kā ierasts, sākšu ar labo ziņu. Tāda ir Finanšu ministrijas (FM) informācija, ka valsts budžeta ieņēmumi gada septiņos mēnešos sasnieguši 6,49 miljardus eiro, bet izdevumi vien 5,82 miljardi eiro. Reizē ar to kopbudžetā gada septiņos mēnešos veidojies 678, 1 miljona eiro pārpalikums, kas par 384, 5 miljoniem pārsniedz attiecīgo līmeni pērn. Šis pārpalikums valsts budžetā ir vēsturiski visaugstākais. Augsto pieaugumu nodrošinājis kopbudžeta ieņēmumu kāpums par 15,7%, salīdzinot ar ieņēmumiem 2017.gada septiņos mēnešos. Jau tas vien, ka konsolidētajā kopbudžetā šajā gadā ieņēmumu kāpums ir vai visās galvenajās ieņēmumu grupās, ir pozitīvs apliecinājums valdības aizsāktajai nodokļu reformai. Vēl būtiskāks ir akcents, ka tieši nodokļu likmju pārskatīšana un ēnu ekonomikas apkarošana ir bijušas tās, kas nodrošināja nodokļu ieņēmumu palielināšanos par 443,4 miljoniem eiro jeb 9,8%.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv