„BK Valmiera” audzēknis Jānis Bērziņš kļūst par Eiropas vicečempionu

- 24.Jūlijs, 2013
Sports
Portālā

Svētdien Latvijas U20 izlase izcīnīja vēsturiskas sudraba medaļas Tallinā notiekošajā Eiropas čempionātā. Starp medaļu ieguvējiem arī „BK Valmiera” audzēknis, 20 gadus vecais uzbrucējs Jānis Bērziņš, kurš 6800 cilvēku piepildītajā „Saku Arēnā” finālspēlē bija Latvijas izlases līderis, gūstot 26 punktus un izcīnot 15 atlēkušās bumbas. Tāpat Jānis Bērziņš tika iekļauts turnīra simboliskajā zvaigžņu pieciniekā.

U20 izlases komandā spēlēja arī „BK Valmiera” centra spēlētājs Elvis Saulītis, savukārt, komandas fizioterapeits Jānis Petronis rūpējās par spēlētāju veselību. Kā uzsvēra Jānis Bērziņš, tad tieši komandas darbs ir tas, kas palīdzēja nonākt līdz vēsturiskajam finālam. Jāatzīmē, ka pēdējo reizi Latvijas izlase finālā spēlēja tālajā 1939.gadā, kad izcīnīja Eiropas sudrabu.

Emocijās un iespaidos par izcīnīto sudrabu dalās Jānis Bērziņš.

Emocijas ir mazliet norimušas un vari ar vēsāku prātu atskatīties uz svētdienas vakaru Tallinā.. teici, ka rūgtums tomēr ir palicis?

Pašam jau liekas, ka tomēr vairāk bēdīgāks esmu nekā priecīgs. Zināju, ka itāļi ir uzvarami un kaut kas nav izdarīts līdz galam, kaut gan ir sasniegts ļoti daudz, tomēr kaut kas ir pietrūcis...

Kas bija tas, kas pietrūka, treneris Štālbergs teica, ka fiziski bijāt noguruši, jo visas emocijas izlikāt spēlē pret Spāniju..

Tas, ka bijām piekusuši, tas bija noteikti. Tā tomēr bija desmitā spēle un līderi katru spēli spēlēja daudz minūtes un spēks arī gāja uz beigām. Bet bija tik daudz skatītāju un komandai spēks uzreiz uzradās! Skatītāji mums lika spēlēt uz maksimumu!

Tas, ka Kaspars Vecvagars spēlēja ar salauztu pirkstu, pierāda vien jūsu gribasspēku un cīņassparu.. kāds bija komandas iekšējais gars, saskaņa?

Ja mēs būtu vairākas spēles zaudējuši, tad Kaspars arī tālāk nespēlētu, bet mēs pierādījām to, ka visas komandas turnīrā ir uzvaramas. Tā traumu sadziedēšana tomēr pagaidīs, jo šāda iespēja uzvarēt U20 čempionātā ir vienreiz mūžā. Tomēr tas ir pēdējais jaunatnes čempionāts lielākajai daļai no mums un gribējām atdot visus spēkus par spīti savainojumiem.

Kā bija spēlēt, kad atbalsta tik daudz skatītāju?

Sēdēt uz rezervistu soliņa ir viens, bet pavisam savādāk ir atrasties laukumā, kad tik daudz skatītāji atbalsta un tas dzen vairāk uz priekšu un katru epizodi gribas nostrādāt par visiem 100%. Nedrīkst atslābināties, jo aiz tevis „stāv un bļauj” 7000 skatītāju un jāizdara ir viss, lai iepriecinātu komandu un skatītājus.

Svarīgais ir komandas kopējais darbs, un, runājot par komandu, es domāju, arī trenerus un ārstus...

Visi četri treneri mums bija ļoti labi, bet to, ko izdarīja Jānis Petronis, to ļoti daudzi no mūsu komandas novērtēja. Lielākā daļa nebija redzējuši, kā Jānis ar mums strādā (aut. Jānis Petronis strādā par „BK Valmiera” komandas fizioterapeitu). Tas noteikti psiholoģiski daudz palīdzēja, jo mēs zinājām, ka fizioterapeits mums jebkurā brīdī palīdzēs. Jānis izdarīja tā, ka mēs savainojumus gandrīz nejutām un domājām tikai par spēli. Tāds sīks piemērs: Jānis lika mums dzert zivju eļļu, kura nevienam negaršoja, bet čempionāta beigās visi to dzēra bez ierunām. It kā ikdienišķa lieta, bet šādi rituāli daudz  palīdzēja. Es vienmēr zināju, ka tad, kad es slikti jūtos, es varu griezties pie Jāņa Petroņa un viņš vienmēr man palīdzēs.

Cik daudz tas, ka biji līderis aizvadītājā čempionātā „BK Valmiera” komandā, tev palīdzēja U20 čempionātā?

Tas bija viens no svarīgākajiem aspektiem, kāpēc es spēlēju ļoti labi un komandai arī veicās. Šosezon daudz ko iemācījos no spēļu prakses un tas deva man lielu pārliecību čempionātā. Čempionātā izmantoju to, ko biju iemācījies spēlēs un individuālajos treniņos.

Cik daudz deva individuālie treneri Tavā sniegumā čempionātā?

Domāju, ka Gatis Melderis un Juris Andžejevskis ir ieguldījuši ļoti daudz manā karjerā. Sniegums šajā čempionātā ir vislielākais sasniegums līdz šim. Liels paldies viņiem par to. Ja viņi nebūtu ar mani strādājuši, tad noteikti sezona nebūtu izvērtusies tā, kā tā izvērtās. Tāds progress, kāds bija šogad, tāds man nebija nekad bijis. Tāpat ir jāturpina pilnveidoties un, paldies viņiem abiem par to. Tāpat paldies arī Varim Krūmiņam, kurš šosezon man uzticējās un deva iespēju. Vēl gribu pateikt paldies visiem, kas man palīdzējuši attīstīties kā spēlētājām.

Jāprasa, kad Tu atpūties, jo kad citiem brīvdiena, tad Tu trenējies?

Pirmajā sezonas pusē un līdz izslēgšanas spēlēm tā arī bija. Kad bija brīvdiena, tad man bija treniņš vakarā. Ļoti daudz individuāli strādājam pie Gata un Jura.

Treneris Bagatskis ir teicis, ka gribētu Tevi redzēt lielās izlases rindās? Kādi Tavi tuvākie plāni? Tas ir liels pagodinājums: uzaicinājums uz pieaugušo valstsvienību. Šonedēļ noteikti pie basketbola bumbas neķeršos klāt. Varbūt pastrādāšu svaru zālē un nedaudz pakustēšos. Nākamnedēļ sākšu nopietnāk trenēties. Pēc divām nedēļām es pievienošos Latvijas vīriešu izlases treniņnometnei.

Plāni attiecībā uz nākamo sezonu?

Man ir spēkā līgums ar „VEF Rīga” arī uz nākamo sezonu.

Komentāri
Pievienot komentāru