Bērnu uzraudzības pakalpojums – pieprasīts un konkurētspējīgs

- 29.Novembris, 2022
PROJEKTS
Laikrakstā

Valmierā pašlaik strādā divas privātās skolas: mūzikas un mākslas vidusskola «Universum» un «Zaļā skola», kā arī ir pieejami sertificētu auklīšu bērnu uzraudzības pakalpojumi mājdārziņos: «Lielam Augt», «Puķuzirnis», «Mazie pelēni» un «Mārīšu mājdārziņš». Vai Valmieras novada pašvaldības sniegtais finansiālais atbalsts bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošinātājam (auklei) un novada pašvaldības atbalsts vecākiem, kuru bērni apmeklē privāto izglītības iestādi, ir pietiekams stimuls šādu privāto iniciatīvu attīstībai? Pieredzē dalīties aicinājām mājdārziņa «Puķuzirnis» izveidotāju un vadītāju VITU LELLI.

Auklīte ar pedagoģisko izglītību

«Puķuzirnis» atrodas Valmierā, Jāņparka apkaimē, nelielā, bet ērtā guļbūves namiņā, kas reizē ir gan abu tā saimnieku Vitas un Jāņa jaunā dzīvesvieta, gan arī ģimeniska, nudien kā pie omītes un opīša ar mīļumu radīta bērnu uzraudzības vide. Nākamgad 9. janvārī mājdārziņam būs jau trešā dzimšanas diena. Tā izveide bijusi apzināts solis, kam Vita gatavojusies ļoti atbildīgi. Viņa atceras:

«Pēc izglītības esmu skolotāja. 25 darba gadus strādāju par sākumskolas skolotāju, tad četrus gadus vadīju bērnudārzu. Tad no izglītības sistēmas aizgāju. Pārdomu laikā sapratu, ka gribu strādāt ar bērniem, tomēr veidot kaut ko savu. Saņemot dzīvesdrauga Jāņa un meitas Lienes atbalstu, sadūšojos idejai par mājdārziņu. Vispirms pieteicos un izturēju konkursu uz Valmieras biznesa inkubatora pirmsinkubācijas programmas apguvi. Apzinājos, ka man nepieciešamas arī uzņēmējdarbības zināšanas. Ticību saviem spēkiem vairoja tas, ka manai idejai par privāto mājdārziņu noticēja biznesa inkubatora speciālisti. Apmācība bija ļoti vērtīga. Padoms netika liegts arī vēlāk, pēc programmas apguves. Tā savu pirmo pašnodarbinātās personas ziņojumu iesniegšanai VID gatavoju kopā ar inkubatora speciālistu Juri, kurš palīdzēja man spert pirmos patstāvīgos soļus uzņēmējdarbībā. Vēlāk intereses pēc attālināti pabeidzu arī auklīšu kursus. Ieguvu ne tikai sertifikātu, bet arī noderīgas zināšanas par jaunākā vecuma bērniem.

2020. gada 9. janvārī VID reģistrējos kā pašnodarbinātā persona, iesniedzu IKVD iesniegumu par manis iekļaušanu Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Sāku sniegt pirmos bērnu uzraudzības pakalpojumus. Pirmo līgumu par līdzfinansējumu bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam noslēdzu ar Burtnieku novada pašvaldību 2020. gadā. Līdzfinansējums tika piešķirts no 17. aprīļa. Svarīgi, ka, notiekot administratīvi teritoriālajai reformai, kuras rezultātā izveidoja jauno Valmieras novadu, tika saglabāta šo līgumu pēctecība. Vecākiem reformas dēļ nebija pasliktinājuma. No šī gada 20. janvāra Valmieras novada pašvaldība sniedz ikmēneša finansiālo atbalstu auklēm, kas nodrošina šo pakalpojumu. Paldies par to! Tas ir jūtams materiāls atbalsts ģimenei, līdz bērnam pienāk rinda piereģistrētajā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.»

Pirmajā vietā – samīļošana

«Liels paldies par Hugo auklēšanu, skološanu un mīļošanu, paldies par kopā pavadīto laiku!»

«Paldies par rūpēm un mīlestību, ko sniedzi Laurai. Mums ir patiess prieks, ka pirmais lielais solis ar dārziņa gaitām Lauras dzīvē ir rakstāms ar lielo plusu!»

Tās ir tikai dažas no pateicībām, ko ar mūsdienu modernajām tehnoloģijām strādājošie gados jaunie vecāki ir Vitai uzrakstījuši nebūt ne datorā vai tālrunī, bet gan ar roku un kā senāk uz glītām kartītēm. Ar mīļumu un no sirds! Tieši tā, kā Vitas un viņas ģimenes dāsnais devums auklējamiem bērniem, kurus «Puķuzirnī» mēdz dēvēt par draugiem. Vita saka:

«Es jau no paša sākuma, te visu veidojot un iekārtojot, zināju, ko gribu: lai ir droši, ērti, ģimeniski un arī, cik vien iespējams, – zaļi. Lai bērnu pirmais solis uz svešumu nāktu kopā ar mīļumu un mājas mieru, bet tajā pašā laikā lai ar katru te pavadīto dienu viņi ar vienu acs kaktiņu jau justu un pierastu, kā vēlāk būs pašvaldības dārziņā. Tieši tādēļ katram savs drēbju skapītis ar savām lietām ir tāds kā bērnudārzā, arī izvelkamās gultiņas līdzīgas, bet mana virtuve ir sadalīta divos aprīkojuma blokos – manējā, kur gatavoju mums visiem ēdienu, un rotaļu virtuvītē, kur bērni spēlējoties aktīvi līdzdarbojas. Tā viņi, kopā ar mani visu darot, šo vidi un pasauli iepazīst. Arī to, ka sava kārta uz trepēm vai slidkalniņu ir jāpagaida. Bērni ātri to apgūst. Tad nav jābrīnās, ka pat mājās viņi saka: «Mai kār!» Vecāki vaicā, vai tad es ar viņiem jau runājot angliski. Nē, «maikār!» nozīmē, ka ir pienākusi mana kārta pēc kaut kā gribēta.

Svarīgi, lai «Puķuzirņa» absolventi, dodoties uz pašvaldības bērnudārzu, jau būtu pieraduši uzticēties auklītei, apguvuši pirmās sadarbības prasmes ar vienaudžiem un lai viņiem būtu arī pašapkalpošanās prasmes. Mācu bērniem pašiem ēst. Rūpējos, lai ēdiens būtu veselīgs. Mums te blakus rotaļu laukumam ir siltumnīca ar gurķiem un tomātiem, salātiem, dārzā aug avenes, upenes un citas gardas lietas. Sēžot uz smilškastes malas, uzgraužam rabarberu vai salātlapu, bet pie ogu krūma tiekam pie veselīgām odziņām. Arī tagad no pagraba galdā ceļu pašas gatavotus ievārījumus un maziem bērniem piemērotus dārzāju salātus. Ar vecākiem viss ir iepriekš izrunāts, saskaņotas viņu vēlmes.

Ikdiena mums kopā paiet raibi un interesanti. Kā reiz teica kāda lektore: «Bērnam visu laiku jākustas kā suņa astei!» Tātad ļoti svarīga ir kustība! Uzliku viedo pulksteni, man kopā ar bērniem dienā sanāk vairāk nekā tie veselīgam dzīvesveidam noteiktie desmit tūkstoši soļu. Abi ar Jāni jokojam, ka nekļūsim veci, jo mājdārziņa ritms to nepieļaus. Arī Jāni bērni ir pieņēmuši, un, ja viņam, no darba pārnākot, klēpis ir tukšs, tad noteikti kāds to pasteigsies aizpildīt.

Kopš esam izveidojuši šo savu mājdārziņu, esam satikuši daudz jauku, sirsnīgu cilvēku. Ja tagad vecāki manā aprūpē nodod jau otru savu bērniņu, tad šī uzticība tikai vairo ticību tam, ko daru. Ja arī vairs nav sadarbības līguma, gadās, ka mūsu kādreizējo draugu vecāki ārkārtas situācijās palūdz pieskatīt bērnu. Arī tāda uzticēšanās un izlīdzēšana ir tikai daļa no cilvēcības pilnām attiecībām. Viss pašas nopelnītais te mūsu mājdārziņā ir ieguldīts, ne mirkli nenožēlojot, ka izvēlējos tieši šādu uzņēmējdarbības veidu. Kopš Valmieras novada pašvaldība ar šo gadu paredz ikmēneša līdzfinansējumu bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem, Valmierā durvis vēruši jau vairāki jauni mājdārziņi. Priecājos par katru! Ir vajadzīga liela sirds, lai strādātu ar maziem bērniem un atbildētu par katru niansi vides iekārtošanā un dienas gaitā.»

ROTAĻA. Auklīte un skolotāja jeb cilvēks orķestris – Vita Lelle nodarbībā ar Markusu, kura brālītis jau ir šī mājdārziņa absolvents. Ārijas Romanovskas foto

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Lauma - 30.Novembris, 2022 - 14:29

Vita ir ļoti atbildīga, uzņēmīga,sirsnīga un dzīvesgudra skolotāja.
Patiess prieks lasīt šo rakstu!
Veiksmīgi!

Dzidra Kreišmane - 7.Decembris, 2022 - 16:02

Prieks par Tevi, Vita! Lai "puķuzirnim" skaista ziedēšana arī ziemas baltumā!

Pievienot komentāru