Māra Rone

1994. gadā izveidotā Latvijas Biškopības biedrība ir biškopju profesionālā organizācija, kas savās rindās apvieno gan profesionāļus, gan arī senā aroda iesācējus un amatierus. Biedrībā iestājušies gandrīz 3000 biedru — 2/3 no kopējā valsts biškopju skaita. Ne viens vien būšanu tajā pamato ar to, ka pašiem sava jumta organizācija ir ne tikai biedru interešu lobētāja, bet arī labs palīgs nozares attīstībā. Biedrības Valmieras nodaļu pēdējos četrus gadus vadīja Viesturs Karlivāns, bet šovasar tajā notikusi vadības maiņa: tagad mūspuses biteniekus pārstāv ARMANDS GUMBRIS, kurš šajā amatā   reiz jau bija.

Jau ziņojām, ka nesen prestižajā konkursā «Sējējs 2014» nominācijā «Gada uzņēmums pārtikas ražošanā» par laureātu kļuva Tukuma novada a/s «Tukuma piens», bet atzīšanas balvas un Diplomus saņēma SIA «Valmiermuižas alus» un SIA «Liepkalni».  Piedāvājam sarunu ar SIA «Liepkalni» vadītāju, uzņēmēju DAGNI ČĀKURU.

Kurš gan nezina rakstnieka Nikolasa Evansa pasaules slavu ieguvušo romānu «Zirgu vārdotājs» un pēc šā daiļdarba režisora un aktiera Roberta Redforda veidoto mākslas filmu ar tādu pašu nosaukumu. Tas bija aizkustinošs stāsts par meitenes  Greisas un zirga Piligrima  pakāpenisku atdzimšanu jaunai dzīvei.Uzzinot, ka Rūjienas apkaimē Eriņos, pārceļoties ar četriem zirgiem, trim suņiem un vienu kaķi no Liepājas, uzņēmējdarbību uzsākusi zirgu vārdotāja, trenere, bijusī rūjieniete URZULA KRONBERGA,  «Liesma» pieteicās ciemos.

Nesen notikušajā starptautiskajā pārtikas izstādē «Rīga Food 2014» pirmo vietu un zelta medaļu kefīra kategorijā saņēma AS «Valmieras piens»  kefīrs «Valmiera» ar tauku saturu 2,0%,  nenogatavinātā saldpiena siera konkursā pirmo vietu un zelta medaļu ieguva AS «Valmieras piens»  «Lapzemes siers»,  skābā krējuma konkursā ar tauku saturu 20% otro vietu un sudraba medaļu piešķīra AS «Valmieras piens» skābajam krējumam, bet trešo vietu un bronzas medaļu biezpiena ar tauku saturu 9% konkursā — AS «Valmieras piens» biezpienam.

Jau kļuvis par tradīciju, ka, rudenim sākoties, Kocēnu pagasta «Jaunbrēmelēs» — vai pie pašas Valmieras — ceļa malā parādās uzraksts «Āboli». Tas nozīmē, ka ikviens, kam pēc tiem ir kāre, var droši šajā  lauku sētā doties. Šis gads nav izņēmums. Lai arī pirms Jāņiem uznākusī krusa 7 hektāru lielajā ābeļdārzā esot atstājusi netīkamas sekas, šis rudens kopumā atkal esot āboliem bagāts.

Ar tādu apņēmību pirms dažiem gadiem no Rīgas savās tēva mājās Jeru pagastā uz palikšanu atgriezās gados jaunais MĀRTIŅŠ RIVČS. Tiekoties viņš saka: «Iesakņošanās dzimtajā pusē un pašam savas lauksaimnieciskās ražošanas uzsākšana nav viegla, tādēļ, uzklausot speciālistu padomus, joprojām meklēju un izmēģinu zemei un pašam piemērotākos uzņēmējdarbības veidus. Man ir algots darbs Oleros, uzņēmumā «Zaļās pēdas», manā saimniecībā ir 35 ‘Latvijas tumšgalves’ šķirnes aitu mātes un viens teķis, dravā saimnieko 9 bišu saimes; lai būtu pašiem savs piens, iegādāts arī viens liellops, bet kādā ilgi nekoptā zemē esmu iestādījis kārklu audzi.»

Uzzinot, ka ir realizēts Rūjienas novada pašvaldības un Nīderlandes fonda KNHM sadarbības konkursa «Iedzīvotāji veido savu vidi 2014» projekts Ipiķu pagastā pie Saprašas upes, «Liesma» Ipiķu pagasta pārvaldes vadītājai Raimondai Rūsai vaicāja, vai ir turpināta jau pirms dažiem gadiem izveidotās atpūtas vietas labiekārtošana.  Atbilde skanēja: «Nē, mums Ipiķos Saprašas krastos tagad ir divas atpūtas vietas! Brauciet lūkot paveikto!»

Laukos vēl kuļ vēlīnos graudaugus, sēj ziemājus un rok kartupeļus. Daļa no tiem nonāk pārtikas tirgum domātajos krājumos,  daļa — pārstrādei cietē. SIA «Aloja Starkelsen» darbība balstās uz attīstības stratēģiju, kas cietes ražošanas uzņēmumā izstrādāta vairākiem gadiem.

Dikļu pagasta «Rīvēnu» saimnieka, agronoma, LPKS «Zelta ābele» valdes priekšsēdētāja GINTA NEIMAŅA  6,5 hektāru lielajā 2000. gadā un 2004. gadā  ierīkotajā puspundura šķirņu ābeļdārzā pašlaik  sākusies ražas vākšana. Tā šoruden notiek krietni citādāk nekā iepriekš, jo saimniecībā sperts nozīmīgs solis modernizācijas virzienā.

Latvijas laukos Krievijas pārtikas embargo dēļ piena iepirkuma cenas samazinās pat zem pašizmaksas. Katrā saimniecībā piena ražošanas pašizmaksa ir atšķirīga, bet Zemkopības ministrijas nosauktā vidējā pašizmaksa ir 0,27 eiro par piena litru. Latvijā jau ir saimniecības, kas par vienu litru piena saņem 0,17 eiro, tādēļ pienāk ziņas par pirmajiem saimniecībās atlaistajiem darbiniekiem. Lauksaimnieki ne tikai cer uz ES risinājumu piena krīzei, bet arī paši meklē jaunus piena ceļus. 

Gatavojoties oktobrī gaidāmajām Latvijas Saeimas vēlēšanām, arvien vairāk un arvien lielāki visdažādākajās vietās un nevietās mums acu priekšā izlec politisko partiju reklāmu baneri. Atceroties, kā latviešu mākslas filmā «Pie bagātās kundzes»  milzu katlā vārīja klīsteri politisko plakātu izlīmēšanai  un kādas politiskās kaislības valdīja sevi reklamējošo konkurentu starpā, var tikai pasmīnēt par to.

Ir 28. augusta pusdienlaiks, kad dodamies uz Jeru pagasta «Kalnatemekām».  Šim mēnesim un stundai tur neierasta aina — ceļā uz kooperatīvās sabiedrības «Daiva» graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas kompleksu nav redzama neviena automašīna ar graudu kravu. Kooperatīvās sabiedrības «Daiva» vadītājs ARNIS ĶIBERS saka: «Ieilgušo lietu dēļ ražas novākšanā  pašlaik diemžēl ir iestājusies neliela piespiedu pauze, toties abas kaltes strādā uz pilnu klapi!» Tā kā neliela pauze šogad bijusi arī pieejai ES atbalsta finansējumam, «Daivā» šajā sezonā pašu finansējums un izdoma ielikta nepieciešamākajos darba uzlabojumos.

Vilpulkas sākumskola, bērnudārzs «Pīlādzītis» un Vilpulkas pagasta bibliotēka, kā zināms, atrodas vienā ēkā. Tās mājīgo zāli dažādiem pasākumiem izmanto arī pagasta nevalstiskās organizācijas, tādēļ droši var teikt, ka skoliņa pagasta iedzīvotājiem ir pašiem sava «mazā gaismas pils». Sagaidot jauno mācību gadu, tajā ir vairākas ievērības cienīgas pārmaiņas. Rūjienas novada pašvaldība ir pabeigusi projekta «Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai Vilpulkas sākumskolas ēkā» realizāciju. Projekta mērķis — uzlabot šīs ēkas energoefektivitāti.

Šoreiz rubrikā «Uzmanību, lieliska saimniece» nebūs iepazīšanās ar kādu izslavētu godu saimnieci vai pieprasītu gardumu cepēju. Tas būs stāsts par ukrainieti ANNU BERGU, kura jau vairāk nekā 30 gadus dzīvo Latvijā, runā latviešu valodā, sekmīgi nokārtojusi naturalizācijas eksāmenu, laulībā ar latvieti Daini izaudzinājusi meitu Ingu un dēlu Jevgeniju, bet pēdējā desmitgadē ar vīra atbalstu ir iekopusi neparasti skaistu daiļdārzu, par kuru pati saka: «Nekur nejūtos tik labi kā ģimenē, mājā un savā dārzā.»

Lai mīkstinātu Krievijas pārtikas embargo radītās sekas, Latvijas mazumtirgotāji un  vairākas nevalstiskās organizācijas pašlaik ir uzsākušas dažādus atbalsta pasākumus vietējo produktu popularizēšanā.

1989. gada 23. augustā rokās sadevās gandrīz divi miljoni Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju, izveidojot vairāk nekā 600 km garumā dzīvu ķēdi un ar to vienoti pieprasot atjaunot Baltijas valstu neatkarību. Latvijas Tautas fronte, Igaunijas Tautas fronte un Lietuvas pārbūves kustība «Sajūdis» Baltijas ceļu 1989. gada 23. augustā izvēlējās rīkot tāpēc, ka tieši tajā dienā apritēja 50 gadi kopš nodevīgā Molotova – Ribentropa pakta parakstīšanas, kura slepenais papildprotokols paredzēja Austrumeiropas sadali starp PSRS un Vāciju, Baltijas valstīm tā nonākot PSRS interešu sfērā.