Pašā Rūjienas centrā — skvērā starp pilsētas galvenajām ielām — notiek lielas un acīmredzamas pārmaiņas. Par tām «Liesma» lūdza pastāstīt Rūjienas novada pašvaldības Nekustamā īpašuma nodaļas vadītāju DAIRI LĀCI.
Rūjienas daudzpusīgo suvenīru klāsts ir papildināts ar Rūjienas kultūras centra darbinieces Aldas Vinteres darinātajām lellēm — tērptām atbilstoši vietējā tautastērpa tradīcijām
Pirms dažiem gadiem jau rakstījām par dekoratīvo košumaugu audzētavu Rūjienā, Poruka ielā 12, kurā prasmīgi saimnieko Andris Pikše. Kad toreiz viesojāmies Andra piemājas zaļajā oāzē un devāmies apraudzīt arī Rūjas krastā izveidotos mūžam zaļo tūju un citu skujeņu stādījumus, jaunākajā 2011. gadā veidotajā plantācijā akurātās rindās iestādītie stādi bija vēl pavisam mazi un īpaši aprūpējami: rindstarpas regulāri rušināmas un nezāles ravējamas. Šopavasar vēlējāmies redzēt, cik daudz dzīvības kociņi Rūjmalā ir izauguši, tādēļ atkal pieteicāmies ciemos.
Sabiedriskā organizācija «Siera klubs» ir dibināta un reģistrēta 2002. gadā. Trīspadsmito gadu šī organizācija dažādos radošos projektos un vērienīgos masu pasākumos sekmīgi vieno Latvijas populārākā un senākā produkta — siera — ražotājus un patērētājus. Katrs «Siera kluba» izgājiens tautās vairo piena pārstrādes uzņēmumu produkcijas popularitāti. Par «Siera kluba» šā gada iecerēm nesen Zemkopības ministrijā rīkotajā Reģionālās preses dienā stāstīja organizācijas valdes priekšsēdētāja VANDA DAVIDANOVA.
No 20. aprīļa līdz 22. maijam lauksaimnieki var iesniegt Vienoto iesniegumu, lai saņemtu platību atbalsta maksājumus par 2015. gadu
Šopavasar AS «Latvijas Valsts meži» mežos ir ieplānoti vairāk nekā 230 dažādi Meža dienu pasākumi
Šogad AS «Latvijas Valsts meži» plāno iestādīt nepilnus 23 miljonus jaunu kociņu vairāk nekā 7700 ha lielā platībā
Tikko pie lasītājiem devies kārtējais, nu jau aprīļa žurnāls «Latvijas Lopkopis», ko reizi mēnesī izdod SIA «Izdevniecība Ozols». Jaunajā izdevumā daudz vietas atvēlēts vairāku mūspusē populāru lauksaimnieku saimniekošanas pieredzei. Publikācijā «Šarolē izdevīguma pamatprincipi» stāstīts par vienu no sertificētajiem Šarolē tīršķirnes ganāmpulkiem Beverīnas novada zemnieku saimniecībā «Bērziņi», kur tagad nodarbojas tikai ar telīšu audzēšanu un pārdošanu tīršķirnes ganāmpulku veidošanai. Šī saimniecība ir arī Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācijas biedrs. «Bērziņu» ganāmpulka saimnieks Andris Luste iepazīstina ar savu ģimenes īpašumu un dalās Šarolē šķirnes lopu audzēšanas gadiem krātajā pieredzē.
Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja un projektu administratore IEVA ZEMĪTE par būvniecības jaunumiem un iecerēm
Kā Rūjienas etnogrāfisko brunču rakstā atainots visa gada ritums, tā arī Rūjienas tūrisma sezona rit visa gada garumā.
No sarunas ar Rūjienas novada pašvaldības Kultūras un tūrisma nodaļas vadītāju GUNU ĶIBERI.
Mana vecmāmiņa Anna bija skaista: jaunībā, sievietes labākajos gados un arī sniegbaltajā sirmumā. Atceros viņas teikto: «Nekaunies par savām vārnu kājiņām, rievām un grumbām sejā. Gadiem ejot, katra no tām ir priekos, bēdās, pārdzīvojumos un dzīves skolā iegūta. Tikai vecumā būs tas, ko neviens nekur nevar nopirkt ne par kādu naudu — gudrība un pieredze.»
«Ir svarīgi ar katru žurnāla eksemplāru sasniegt tieši tos cilvēkus, kuriem mūsu sagatavotā informācija ir vajadzīga.»
Vēsture klusē, kad un kāpēc tieši Lieldienu zaķim tika gods apdāvināt bērnus ar olām, bet līdz mūsdienām ir saglabājušies daudzi minējumi par to. Lūk, daži no tiem!
SIA «P2» ēdnīca «Airika» atrodas Valmierā, Raiņa ielā 14, — krietni ārpus pilsētas centra, tomēr pusdienotāju joprojām tur netrūkst. Dienā apkalpo vidēji 200 ēdējus. Tautā šo iestādi arvien vēl sauc par ZET ēdnīcu. Ir gadiem iemantota ēdēju uzticība. Ir pavāru profesionālisms un sekmīga paaudžu maiņa. Tagad ēdnīcas virtuvē Valmierā zināmās šefpavāres Ināras Preimanes vietā ap katliem un pannām rosās Alena Liepiņa un Gita Kūlīte. Devāmies ciemos, domājot par receptēm Lieldienu galda klāšanai.
«Annas Brigaderes Sprīdītis, ceļojot un iepazīstot pasauli, nonāca pie atziņas, ka ir jāatgriežas Laimīgajā zemē – Mājās. Skolēnu teātris «Sprīdītis» visus 56 pastāvēšanas gadus ir dzīvojis savā Laimīgajā zemē – Viesturskolā. Tā ir liktenīga sagadīšanās, ka tieši šeit teātris izveidojās un gadu gaitā izauga par visā Latvijā pazīstamu, stabilu māksliniecisku kolektīvu», tā teikts nesen iznākušās grāmatas ««Sprīdītis» Laimīgajā zemē» ievadā. Bagātīgi ilustrētais izdevums ir veltījums skolēnu teātra «Sprīdītis» izveidotājam, režisoram un skolotājam Zigurdam Ķesterim, viņa darba turpinātājam režisoram Robertam Segliņam, skolēnu teātra dalībniekiem un skolai. Teātra 50 gadu (1958 – 2008) vēsturi pārlūkojot, grāmatā to kā krāsainu puzli kopā salicis Viestura vidusskolas skolotājs, «Sprīdīša» aktieris, skolas 1970. gada absolvents MĀRIS LAPSIŅŠ, bet grāmatas teksta korekcijas veikusi šīs skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja LĪGA LAPSIŅA. Skolā kolēģi, laulības dzīvē pāris, vecāki un vecvecāki.
Jau daudzkārt ir informēts, ka ES tiešo maksājumu saņemšanā šoreiz ir būtiskas pārmaiņas, jo atbalsts paredzēts arī par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb tā saukto zaļināšanu.
Jau esam ziņojuši, ka Rūjienas novada dome, pamatojoties uz likumu par pašvaldībām un Izglītības likumu, līdz šā gada 14. augustam ir nolēmusi reorganizēt novada izglītības iestādes, lai nodrošinātu novada pašvaldības līdzekļu efektīvāku izmantošanu un izveidotu kvalitatīvāku izglītības sistēmu. Lai to paveiktu, izveidota izglītības iestāžu reorganizācijas komisija. Tās vadība uzticēta Rūjienas vidusskolas direktoram VIDARAM ZVIEDRIM.
Rūjienas «Baznīcas torņa komitejas» izveidotājas biedrības «Rūvenietis» vadītāja Līga Siliņa zināja teikt, ka vienu no lielākajiem ziedojumiem Rūjienas baznīcas torņa atjaunošanai veicis vietējais uzņēmējs IVO ZĀLĪTE un viņa uzņēmums SIA «Sanat». Tā kā Ivo bija ļoti aizņemts, gatavojoties svarīgai darījuma vizītei ārzemēs, viņš uz tikšanos ar «Liesmu» atsūtīja SIA «Sanat» komercdirektori GUNU ZĀLĪTI.
Rūjienas baznīcas torņa atjaunošanai uzsāktās ziedojumu vākšanas iniciatore Līga Siliņa, stāstot par daudzajiem ziedotājiem, vai par katru var pateikt ko īpašu. Piemēram, par Jeru pagasta iedzīvotāju, pensionāru ALFREDU RAZUMEJU. Viņš esot atnācis uz Rūjienas izstāžu zāli, nolicis uz galda apaļu naudas summu un, parakstoties ziedotāju grāmatā, noteicis: «Tas Rūjienas baznīcas tornim. No katras pensijas atliku.»
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas aizvadītā gada noslēguma pasākumā Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu par kooperācijas un uzņēmējdarbības veicināšanu laukos, apdzīvotības un darba nodrošināšanu, sekmējot lauksaimnieku stabilitāti, saņēma LPKS «Māršava. 2008. gadā izveidotā kooperatīvā sabiedrība pērno gadu noslēgusi ar apgrozījuma un biedru skaita pieaugumu, kā arī ir sekmīgi uzsākusi savu apmēram 90 biedru saražotā piena pārstrādi.