"Burbuļa" laika dāvana novada iedzīvotājiem
Aiziet gads, kurā viens no biežāk lietojamiem vārdiem ir: citādi. Pandēmijas izplatības dēļ citāds pavasaris, citāda vasara un tagad gatavojamies arī citādiem Ziemassvētkiem, kuri nav atcelti.
Aiziet gads, kurā viens no biežāk lietojamiem vārdiem ir: citādi. Pandēmijas izplatības dēļ citāds pavasaris, citāda vasara un tagad gatavojamies arī citādiem Ziemassvētkiem, kuri nav atcelti.
Šis gads rūjieniešiem aizritēja pilsētas 100. jubilejas zīmē, jo vēstures liecības vēsta, ka 1920. gada 10. janvārī Rūjenes miestam piešķirtas pilsētas tiesības.
Pulcēšanās ierobežojumi skāruši arī kristiešus LELB Sv. Bērtuļa draudzē. Bet Ziemsvētki nav atcelti! Ticīgajiem svētdienu un svētku dienu kalendārais Baznīcas gads, kā zināms, sākas ar 1. Adventa svētdienu un noslēdzas ar Mūžības svētdienu. Ar kādiem darbiem un domām tas sagaidīts Rūjienā, par to bija saruna ar draudzes mācītāju EDGARU GRAUDIŅU un draudzes priekšnieci LAIMU STUDENKOVU -JOLKINU.
Valmierā, Stacijas ielā 38, atrodas mājražotājas SIMONAS IEVIŅAS nelielā konditorejas ražotne, kurā galvenokārt pēc klientu pasūtījumiem top visdažādākie saldumu brīnumi. Jau labu laiku tur kārdinoši smaržo arī pēc piparkūkām, jo saimniece ir specializējusies arī piparkūku mīklas pagatavošanā realizācijai. Kāda ir Ziemassvētku gaidīšana un kāda ir mājražotāja darba priekšrocība Covid-19 ierobežojumu sakarā – par to «Liesmai» attālināti atbildēt piekrita Simona.
Tuvojoties pandēmijas otrajam vilnim, ne reizi vien saziņas līdzekļos izskanēja valdības ministru apgalvojumi, ka padomā esot gan plāns A, gan arī B un C, kā pēc iespējas efektīvāk ierobežot un mazināt sabiedrības saslimšanu.
Ar 3. decembri sākas un trīs dienas turpināsies firmas Gemoss tirdzniecības tīkla jaunākā veikala Valmierā, Stacijas ielā 55, atklāšanas svētki. Būvniecībā izmantots vietējais darbaspēks, jaunajā 500 kvadrātmetru tirgotavā ir septiņas darba vietas. Ar Gemoss tirdzniecības koncepciju un gandrīz 15000 preču vienību ienākšanu Vidzemē lasītājus iepazīstina firmas īpašniece un valdes locekle IEVA TREIJA.
Kopš aizvadītās svētdienas ir sācies Adventes (latīniski adventus – atnākšana) laiks, kad pirms gada gaidītākā notikuma – Ziemassvētkiem mēs gatavojamies tiem garīgi. Manuprāt, tieši šogad vairāk nekā jebkad agrāk tas ir tik svētīgi un ikvienam noderīgi, jo par spīti Covid-19 izplatībai un tai līdzi nākošajām neskaitāmajām negācijām ir svarīgi noturēties ne tikai fiziski veselam, bet būt arī garīgi stabilam un pozitīvi gaišam.
Raunas pils celta 14. gs. un bijusi viena no Rīgas arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemā. Pils savā pastāvēšanā pārcietusi deviņus uzbrukumus. Pašlaik tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā.
Raunā ir pārtikas ražotne, kurā notiek garšaugu karaļa ķiploka brīnumainās pārvērtības par visdažādākajiem veselības produktiem. No 2011. gada – izpētes, mācību un pirmo iestrādņu procesā, audzējot savā piemājas saimniecībā ķiplokus, Sintija radīja zīmolu «Latvijas Ķiploks», bet uzņēmums SIA «Latvijas Ķiploks» reģistrēts 2014. gadā.
- attālināts audits par, - tiešsaistes darba grupa par, - vebinārs par, - attālināts seminārs par, - tiešsaistes komiteja par, - tiešsaistes sanāksme par, - apaļā galda tiešsaistes diskusija par, - videokonference par, - tiešsaistes profesionāļu forums par, - tiešsaistes konference par, - tiešsaistes darba sanāksme par, pieteikšanās vai pieslēgšanās tur un tur.
Gadskārtējā, lauksaimnieku prestižākā konkursa «Sējējs 2020» nominācijā «Gada veiksmīgākā kopdarbība» galveno balvu, kā zināms, ieguva kooperatīvā sabiedrība «Baltijas ogu kompānija».
Sagaidot Latvijas 102. gadadienu, arī Rūjienā tiek turpināta jau gadiem iedibināta skaista tradīcija – nosaukt, pateikties un godināt novada aktīvākos ļaudis. Šogad nominācijas publiski tiks paziņotas šodien, 17. novembrī, bet apbalvojumus un diplomus nominētie saņems 2021. gada 8. janvārī pl. 19 Rūjienas kultūras namā svinīgā pasākuma «Rūjienai 101» laikā, ja vien Covid-19 izplatības dēļ pasākumu rīkošanas pasākumi netiks atcelti.
Zaļais kurss Eiropā ir uzņēmis apgriezienus. Plānotie noteikumi paredz grozījumus dažādās sfērās, lai mazinātu ietekmi uz vidi. Projekts ietver vairākus jaunus regulējumus, piemēram, ķīmisko pesticīdu samazināšanu par 50%, dzīvnieku labturības augstāka līmeņa nodrošināšanu, 25% lauksaimniecības zemes atvēlēt bioloģiskajai lauksaimniecībai un mēslošanas līdzekļu samazināšanu vismaz par 20%.
Z/s «Lojas» – jaukta tipa saimniekošana Mazsalacas novadā. Lauksaimnieciskā ražošana vairāk nekā 700 ha, sākot no graudkopības, zālāju sēklkopības un kaņepju audzēšanas, līdz gaļas lopu nobarošanai un salmu granulu ražošanai eksportam.
Šī būs trešā ziema, ko profesionālie pavāri DANIJA un ĒRIKS pēc pārcelšanās no Rīgas un ēdināšanas biznesa uzsākšanas Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā nu gatavojas pārlaist «Vačos». Pirms gada «Liesma» pie uzņēmīgajiem jauniešiem viesojās piparkūku gatavošanas laikā. Vienojāmies, ka pēc gada satiksimies atkal.
Vēl vasarā priecājāmies un pat lepojāmies ar Covid-19 izplatības pieticīgajiem rādītājiem mūsu valstī. Tas, ka drošības ziņā tikām ierindoti tūlīt aiz Vatikāna, daudzos pat pastiprināja pārliecību, ka Māras zeme un tās pavalstnieki ir vairāk vai mazāk izredzēta un augstāko spēku pasargāta vieta.
Atverot mājaslapu www.naskis.lv, tās vizītkartē var lasīt: «Katrs bērnībā būs dzirdējis, ka dāvanas sagādā rūķi, ka tieši rūķi ir tie, kas Ziemassvētku vecītim palīdz iepriecināt bērnus. Kļūstot pieaugušiem, vairums cilvēku zaudē ticību pasakām, fejām, burvjiem un rūķiem, bet viņi jau nekur nav pazuduši. Viņi ir tepat līdzās un parādās tiem, kuri joprojām nav zaudējuši ticību brīnumiem.»
«1. Šoferim taisnība. 2. Šoferim vienmēr taisnība. 3. Maz ticamos gadījumos, kad taisnība it kā ir pasažierim, automātiski stājas spēkā 1. un 2. punkts. Laimīgu ceļu!»
Aizvadītajā sestdienā Valmierā laukums pie Hanzas sienas bija pārvērties par tādu kā mazu kompaktu pilsētiņu pilsētā. Viens no pastāvīgajiem tirgus dalībniekiem, mūspusē populārs vietējais amatnieks «Liesmai» trāpīgi noteica, ka šoreiz tradicionālais gadatirgus esot vien atspulgs no tik ierastā agrāko gadu vēriena un plašuma.
Pirms gada Burtnieku novada Rencēnu pagasta z/s «Mareņi» notika Latvijā pirmā Lauku diena par pienkopības priekšrocībām, strādājot ar slaukšanas robotu. Aizvadītajā nedēļā saimniecībā atkal ieradās lauksaimnieki, jo tur turpinās LLKC pērn iesāktais divu gadu demonstrējums «Slaucamo govju apsaimniekošanas un ēdināšanas nozīme piensaimniecībā, kurā izmanto slaukšanas robotus».