Kad ar kaķa vai suņa kompāniju vien nepietiek
Intervijā ar biedrības «Valmieras pilsētas pensionārs» valdes priekšsēdētāju INĀRU ALLIKU par to, kādas ir senioru izkustēšanās iespējas Valmierā, kā un kāpēc tās izmanto cilvēki jau cienījamos gados.
Intervijā ar biedrības «Valmieras pilsētas pensionārs» valdes priekšsēdētāju INĀRU ALLIKU par to, kādas ir senioru izkustēšanās iespējas Valmierā, kā un kāpēc tās izmanto cilvēki jau cienījamos gados.
Pirms diviem gadiem 24. martā iepretī Valmieras tirgus pārtikas paviljonam neierastā vietā un laikā – vakarā pl. 17.30 – pirmo reizi kopā pulcējās Valmieras novada zemnieki un mājražotāji ar viņu produkcijas pasūtītājiem un pircējiem, lai svinīgos apstākļos atklātu jaunu abpusēji izdevīgas tirdzniecības formas – tiešsaistes – tirdziņu «REKO Valmiera».
Šī nu ir tā reize, kad tematu publikācijai ierosināja kāds «Liesmas» lasītājs, kas, būdams pieredzējis gardēdis un arvien vēl jaunu garšu meklētājs, ir sajūsmā par Valmieras tirgus pārtikas preču paviljonā SIA «Dorša» atvērto Spānijas pārtikas produkcijas tirdzniecības vietu.
Vakar, 7. martā, Matīšu Tautas namā Valmieras Attīstības aģentūra, banka «Citadele» un Valmieras novada pašvaldība uz tradicionālo pasākumu «Saimnieku brokastis» kuplā skaitā pulcēja Valmieras novada un Vidzemes reģiona lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības pārstāvjus, kā arī mazos šo nozaru ražotājus.
Nesen medijos bija intervijas ar Dailes teātra aktieri Kasparu Dumburu. Ne tikai par galveno lomu filmā «Elpot zem ūdens», par kuru viņš kā Gada aktieris bija nominēts «Lielā Kristapa» balvai, bet arī par personīgo cīņu pret atkarību. Aktieris uzsvēra, ka atveseļošanās ceļš iemācījis pieņemt palīdzību un ka, pateicoties atkarīgo atbalsta grupām, viņam beidzot ir izvēle. Mēs, gatavojot šo publikāciju, sazinājāmies ar vienu no AA sadraudzības biedriem. Tā kā viņš vēlējās palikt anonīms, tad vienojāmies, ka sauksim viņu par Kārli.
Aizsācies divu gadu sadarbības projekts, kuru īsteno UMA MEKK (Võrumaa Talupidajate Liit MTÜ) sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.
Par valmierieti MĀRI PLADARU laikrakstā «Liesma» rakstījām pirms četriem gadiem, kad viņam Rūjienas Tautskolā bija lielformāta gleznu izstāde.
Pirmdienas, 5. februāra, rīts daudzviet Latvijā sākās ar pamatīgu traktoru rūkoņu, jo lauksaimnieki visos valsts reģionos ar lauksaimniecības tehniku pulcējās protesta akcijai, lai pievērstu uzmanību un rastu reālu rīcību nozarē samilzušajiem jautājumiem, kas neatrisināti iestrēguši politiskajos un ierēdniecības gaiteņos.
Ar Valmieras novada pašvaldības domnieku akceptu divus gadus nebūt ne viegli tapušajā Valmieras novada vispārējās izglītības iestāžu optimizācijas tīklā iesaistītajiem aizvadītā gada nogalē tapa zināmi tālākie skolu attīstības plāni un nosacījumi. Plašāk par paveikto uz «Liesmas» jautājumiem atbildes sniedza Valmieras novada Izglītības pārvaldes vadītāja IVETA PĀŽE.
Jau informējām, ka Rūjienas amatnieku biedrība «Rūzele» no šā gada 1. janvāra ir uzņemta Eiropas Kulinārā mantojuma tīklā. Nesen lielā notikuma gaisotnē ritēja biedrības ikgadējā kopsapulce.
Rūjienas amatnieku biedrība «Rūzele», kurā ir vairāk nekā 30 dažādu profesiju ļaudis un 73 biedri, no 2024. gada 1. janvāra oficiāli ir ierakstīta kā pilnvērtīgs dalībnieks un uzņemta Eiropas Kulinārā mantojuma tīklā. Latviju tajā līdz šim pārstāvēja vien Latgale. Nu arī – Vidzeme, ko pārstāv «Rūzele».
Uzņēmēja, mājražotāja KRISTIĀNA INDRĀNA veselīgo dzērienu darītavā Rencēnu pagasta «Līvenos» ražotajiem, vitamīniem bagātajiem produktiem jau otro gadu pēc kārtas LLKC projekta «Novada Garša» pārtikas kvalitātes konkursā tikusi ne tikai ekspertu uzmanība, bet arī medaļas: 2022. gadā sudraba, bet 2023. gadā sudraba un bronzas. Ievērības cienīgs fakts, lai taptu šī intervija.
Valmieras novadā ir vairāk nekā 120 kolektīvu/kopienu/grupu, kurās savu meistarību regulāri izkopj un jaunradē izpaužas pašdarbnieki jeb, kā tagad saka, amatieri. «Liesma» pabija viena no senākā kora Latvijā – jauktā kora «Trikāta» – mēģinājumā.
Rūjieniešiem MARUTAI un GUNDARAM BERGIEM un viņu radītajam smiltsērkšķu gardumu zīmolam «BB oga» šis gads izrādījies īpašs, jo 15. augustā viņi bija starp pirmajiem 14 vietējiem uzņēmējiem, kam piešķīra jaunās preču zīmes «Radīts Valmieras novadā» lietošanas tiesības, bet septembra izskaņā Rīgā LLKC projekta «Novada Garša» gadskārtējā pārtikas kvalitātes konkursā divi viņu ražojumi saņēma Zelta un Sudraba medaļu.
Trešdienas, 29. novembra, sniegotais un dzestrais rīts vairākiem mūspuses ļaudīm sākās agri, satraukuma un arī atbildības pilns.
Lai arī Plāņu apdzīvotās vietas administratīvi teritoriālo reformu rezultātā ir bijušas piederīgas Smiltenes, Valkas, Strenču, bet tagad Valmieras novadam, pagasta iedzīvotāju nemainīga vērtība izsenis bijusi nodarbošanās ar zemkopību un mežkopību. Pieteicāmies ciemos uz vienu no lielākajām saimniecībām «Lejas Ruķi» un, saņemot tās saimnieka graudkopja JĀŅA SILIŅA piekrišanu, vēl pirms pirmā sniega devāmies ceļā.
Par «REKO Valmiera» zemnieku un mājražotāju tiešsaistes tirdziņa brīvprātīgu organizēšanu, kas notiek reizi nedēļā, par jaunu tirdziņa dalībnieku piesaisti un atbalsta sniegšanu esošajiem, tā stiprinot vietējos ražotājus un dodot iespēju iedzīvotājiem pa tiešo no Valmieras novada zemniekiem un mājražotājiem iegādāties veselīgu, novadā augušu produkciju, par bioloģiskās saimniecības «Mežvijas» attīstīšanu Dikļu pagastā apbalvojums «Valmieras novada Gada cilvēks» piešķirts zemnieku saimniecības «Mežvijas» saimniecei SANTAI RUMBAI.
Kad 2014. gada rudenī tikāmies ar gados jauno MĀRTIŅU RIVČU, viņš apņēmības pilns bija no Rīgas atgriezies tēva mājās Jeru pagastā.
Septembrī Rīgā, Āgenskalna tirgū, «Novada Garšas» sezonas noslēguma pasākumā deviņi Valmieras novada mājražotāji, uzņēmēji saņēma medaļas pārtikas kvalitātes konkursā.
Labi iesāktais turpinās! Augustā jau ziņojām par pirmajiem 14 mūspuses ražotājiem, kuriem Valmierā svinīgos apstākļos piešķīra no jauna radītās preču zīmes «Radīts Valmieras novadā» lietošanas tiesības, lai ar to veicinātu vietējo ražotāju, mājražotāju un amatnieku atpazīstamību, viņu produkcijas pārdošanas apjoma pieaugumu, kā arī vairotu novada tēlu tuvos un tālos tirgos.