Valmierā ieradušies 12 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studenti, lai vasaras plenērā no 18. līdz 22. jūlijam izstrādātu idejas astoņiem Valmieras pilsētas vārtiem uz Rīgas, Valkas, Tērbatas, Raiņa, Cēsu ielas, uz Matīšu šosejas un diviem uz Cempu ielas.
Pirms pāris dienām nejauši gadījās būt par liecinieku nepatīkamam incidentam — kāda Valmieras lielveikala pārdevēja, automātiski pieskaitījusi apkalpojamajai kundzei lieku preci, pēc aizrādījuma tas nav mans dusmīgi svieda pret leti plastmasas glāzītes, it kā tās un to pircējs — ņiprs skolaspuika — būtu vainojami pašas misēklī. Pārdevējas nīgrumam varētu būt vairāki skaidrojumi — garās darba stundas, zemais atalgojums, iespējams, kāda klizma ģimenē, bet tas nedod tiesības kļūt nesavaldīgai pret pircēju, jo vairāk — pret bērnu. Kas notiks, ja tāpat, ar spēku triecot pret slīdlenti pirkumus, sāks rīkoties lielveikalu apmeklētāji dusmās par stāvēšanu garumgarā rindā reizēs, kad no sešām kasēm darbojas labi ja divas!
Pēc britu referenduma, kurā 51,8% nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, sociālajos tīklos arvien biežāk bija lasāmi aicinājumi Latvijas valdībai, kuras īstenotā noziedzīgā politika gadsimta ceturksni dzinusi tautu nabadzībā, bezcerībā un svešumā, nekavējoties sekot Lielbritānijas piemēram un izsludināt tautas nobalsošanu par palikšanu ES sastāvā vai tā pamešanu. Bet, kad NATO samitā Varšavā tika nolemts Baltijas valstīs un Polijā izvietot 1000 vīru kaujas bataljonus, dažu patriotu reakcija kļuva teju vai histēriska, netaupot tādus epitetus kā Latvijas okupācija, svešu valstu armija, valdības kangari, karalauks Amerikas interešu aizstāvībai un tādā garā.
Šīs nedēļas nogalē Naukšēnos svinēs gadskārtējos novada svētkus. Par to norisi un novitātēm vārds Naukšēnu kultūras nama direktorei INDRAI JIRGENAI.
Šīgada pasākumā Naukšēnu novada vidusskolas lepnums Atzinības raksts tika pasniegts ALDONIM JURAŽAM.
FJODORS ROMĀNOVS Latvijas IV olimpiādē Naukšēnu novadu pārstāvēja burāšanā populārajā vējdēļu Raceboard M klasē.
Naukšēnu novada vidusskolas pagalmā ne gluži ar kallu ziediem, bet ar nezāļu spaini rokā pretī nāk meitene, kas iepazīstoties pastāsta, ka viņu sauc Dace Dālberga, ka pēc 10. klases beigšanas viņa pieteikusies vasarā strādāt un patlaban, aizvietojot atvaļinājumā esošo apkopēju, uzpoš skolas apkārtni slaukot un ravējot. «Darbs sākās 27. jūnijā un beigsies 26. jūlijā; no malas skatoties, tas izlikās vienkāršs, bet īstenībā ravēt un slaucīt tik lielu teritoriju izrādījās diezgan grūti, it īpaši pirmajā nedēļā, kad vēl nebiju piešāvusies visu kārtīgi noslaucīt — tas ir pats grūtākais. Visvieglāk ir tad, kad līst lietus un nekas nav jādara,» neviltotā tiešumā godīgi atzīstas Dace, atklājot, ka tie skolēni, kuri grib kaut ko darīt, Naukšēnos darbu vasarā var atrast, piemēram, viņas draudzene strādājot veikalā.
«Jūs tā ka par agru esat ieradušies, īstā diena būs 23. jūnijā,» Ķoņu pagasta Tiltgaļu pagalmā mūs sagaida mājas saimniece LĪGA SPROĢE, uzreiz brīdinot, ka nekāda runātāja viņa nav. Tā arī par tēva un mātes doto vārdu un sadzīvošanu ar to viņa izsakās gana skopi — «normāli, kas tad vārdam vainas.» Līgas darba mūžs pagājis skolā, kolhozā pie govīm un liniem un atkal skolā, bet viņas lielākā bagātība ir trīs dēli: Māris strādā Rīgā par bārmeni, Jānis maizes ceptuvē Liepkalni un Juris — pa mežiem un māju, viņš arī atbildīgais par Jāņu ugunskuru. Vēl ir divi mazdēli, kuri mācās Rūjienā 5. un 8. klasē, bet brīvdienās labprāt ciemojas pie vecmāmiņas, palīdzot saimniecības darbos.
Naukšēnu novada vidusskolas mājturības skolotājs JURIS ALPS uz jautājumu, kā paspējis iejusties jaunajā kabinetā, ar pārliecību saka: «Labi. Patīk. Iekārtas un instrumenti ir jauni un moderni, līdz ar to bērniem interese ir tāda, ka es pat netieku starpbrīdī — kā vieni projām, tā nākamie ir klāt. Esam saņēmuši diezgan daudz pasūtījumus vasarai — ir jāuztaisa jauniešu centram trīs soliņi, citā projektā — domino kauliņi un visādas tādas lietiņas.
«Dziesmu un deju svētku kustība šajā vasarā ir īpaši dzīvīga — radošā kopdarbā izauklēti vairāki koncerti un lieluzvedumi dažādās Latvijas malās, un Cēsis šodien atkal svin svētkus dziesmai, svētkus kultūrai. Pagājušajā sestdienā mēs visi bijām liecinieki ļoti skaistam deju lieluzvedumam un šodien esam kopā sanākuši, lai izdziedātu skaistākās sievu un vīru koru dziesmas. Šis salidojums notiek īpašā gaidu gaisotnē, jo pēc diviem gadiem mēs satiksimies Mežaparka Lielajā estrādē Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, kuros uzgavilēsim mūsu dzimšanas dienas galvenajai gaviļniecei – mūsu valstij Latvijai.
Piektdien Valmierā ieradīsies Valsts prezidents. Pēc tam, kad augstais viesis būs ticies ar pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, viņa vietnieku Ričardu Gailumu un izpilddirektori Eviju Voitkāni, apmeklējis uzņēmumus SIA VALPRO, a/s Valmieras stikla šķiedra un SIA Padtex Insulation, 40 minūtes no pl. 17 dienas plānā atvēlētas, lai tiktos ar Valmieras iedzīvotājiem.
Tā kā visās malās afišas aicina uz grupas Zeļļi jubilejas festivālu 11. jūnijā Valmieras estrādē, nekas cits neatlika kā aicināt uz tikšanos grupas dalībniekus JĀNI VĒJIŅU, RAITI TREIJU un IGORU KRILOVU, lai uzzinātu, cik tā jubileja apaļa vai kantaina.
Izlasot Latvijas lielāko uzņēmēju biedrību atklāto vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei ar aicinājumu Pētersonei rīkoties valstiski, atsaucot savu atlūgumu, un turpināt aizsāktās reformas, nez kāpēc pirmais, kas iešāvās prātā, bija pasenā pagātnē 360 sabiedrībā pazīstamu personu parakstītā vēstule tālaika Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un Ministru prezidentam Mārim Gailim ar lūgumu mainīt drošības līdzekli reketā apsūdzētajam Ivanam Haritonovam. Lai man piedod šo salīdzinājumu Pētersones kundze, bet arī Haritonovu — atšķirība ir tikai metodēs un iegūtā labuma izlietojumā — zināmā mērā var uzskatīt par nodokļu ievācēju, kura aizstāvji acīmredzot vēlējās, lai viņš turpina darbu... Kā zināms, Haritonovs tomēr netika palaists uz brīvām kājām, un arī Pētersone strikti paziņojusi, ka savu lēmumu nemainīs.
Maija trešajā piektdienā uz koncertu Valmieras 5. vidusskolā aicināja Valmieras Mūzikas skolas pūšamo instrumentu nodaļas pedagogu Elitas Ezermales, Sandra Dubova, Gunāra Geduševa un Vladimira Šuvarikova audzēkņi. Kad pēc koncerta skolotāja Elita man apvaicājās: nu, kā tad bija?, man atlika vien citēt viņas dzīvesbiedra Aivara Radziņa spārnoto frāzi: vienmēr var vēlēties labāk!
Rudzu lauku un ceriņu ieskautajā Ozolnieku pagalmā, žirgtā solī nākot no siltumnīcu apraudzīšanas, kur dēls Ilmārs iedēstījis dažādus stādus, mūs sagaida pats namatēvs JĀNIS EGLĪTIS un rāda SIA Naukšēni labības tīrumos izaugušo rudzu stiebru, kas izstiepies saimnieka augumā. Jānim 2. jūnijā apritēs apaļi 90, tāpēc esam ieradušies, lai izdibinātu viņa ilgā un raženā mūža noslēpumu.
Naukšēnu novada, kurā apvienojušies Naukšēnu un Ķoņu pagasts, saimniecības vadītāja ŅINA KRASTIŅA kopš 2016. gada 1. janvāra oficiāli veic arī Ķoņu pagasta pārvaldes vadītājas pienākumus, līdz ar to vispirms viņas stāstījums par jaunajā amatā paveikto:
No 18. februāra jaunos, moderni labiekārtotos kabinetos strādā Naukšēnu novada vidusskolas meiteņu un zēnu mājturības skolotāji. Kā sokas topošo saimniecīšu apmācība un vai jaunās telpas veicinājušas skolnieču interesi par priekšmetu, stāsta DIĀNA KAUŽĒNA.
Ar cildinošām atsauksmēm no festivāla Krievu kultūras dienas Latvijā, kas bija veltīts Rīgas lauvu tematikai, atgriezušās sociālās korekcijas izglītības iestādes Naukšēni meitenes Flora, Sianda un Selīna. Kā naukšēnietes izpelnījās festivāla rīkotāju ievērību, stāsta SKII svešvalodu skolotāja ALLA JANSONE:
Lai gan Jāņu siers līdzīgi karstvīnam pieder pie to produktu grupas, kurus lietojam reizi gadā, kopš pērnā gada novembra tas kopā ar salināto rudzu rupjmaizi, sklandrausi, Carnikavas nēģiem un pelēkajiem zirņiem iekļauts Eiropas Savienības īpatnību reģistrā un aizsargāts ar preču zīmi Garantētā tradicionālā īpatnība, un tādējādi ierakstīts mūsu nacionālās virtuves zelta pavārgrāmatā. Līdz ar to Jāņu siers darināms pēc stingri noteiktas receptūras. Vēl pirms gada to varēja ražot jebkura pienotava, taču tagad tādas ir tikai piecas — Valmieras, Rankas, Lazdonas, Straupes un Dundagas pienotavas, kuras Jāņu sieru apņēmušās gatavināt pēc tradicionālās receptes, brīdinot patērētājus, ka izstrādājums kļūs ievērojami dārgāks — pāri par 8 eiro/kg, lai arī līdz šim par 5 — 6 eiro/kg tas diez ko lēts nebija.
Sestdienas vakarā no malu malām — Pārgaujas, Jāņparka, Burkānciema — uz Valmieras pilsdrupām virzījās ļaužu straumītes, lai vērotu un piedalītos Muzeju nakts aktivitātēs. Kā pirmdienas rītā atklāja Valmieras muzeja Izstāžu un reklāmas nodaļas vadītāja GUNA MEDNE, apmeklētāju skaits līdzīgi kā iepriekšējos gados pārsniedzis septiņus tūkstošus, no tiem lielākā daļa — 4520 — vēruši izstāžu nama durvis. Tā kā durvis bija izvēlētas par šīs Muzeju nakts tematisko simbolu, ar to apgleznošanu nodarboties Pilsdrupu estrādes apkārtnē aicināja Mākslas vidusskolas pedagogi un audzēkņi — kopīgais veikums būs aplūkojams pie ugunsnelaimē cietušās viesnīcas ēkas.