Pagājušajā trešdienā agrā rīta stundā uz tradicionālo Ziemassvētku tirdziņu Vācijas Giterslo apriņķa mazākajā pašvaldībā Borgholchauzenā devās Naukšēnu apvienības komanda – Jānis Zuments, Aiga Stiere un Everita Groševa, lai piektdien, sestdien un svētdien iepriecinātu tirdziņa apmeklētājus ar Latvijas lauku labumiem un rokdarbnieču darinājumiem.
Šīsvasaras Dziesmu svētkos Valmieras novadu pārstāvēja veseli pieci pūtēju orķestri: gājiena priekšgalā soļoja Dziesmu svētku tradīcijas šūpuļa Dikļu pārstāvji, bez viņiem savu pilsētu delegāciju soli raitāku darīja Valmieras kultūras centra p/o Signāls, Valmieras BUB pūtēju orķestris, Rūjienas Tālavas taurētājs un Strenču kultūras nama pūtēju orķestris. Varētu padomāt, ka šajā jomā viss ir ideālā kārtībā, diemžēl ne visur viss ir tik spoži un skanīgi, kā no malas izskatās.
Novembra vidū Valmierā ciemojās bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis un bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas, lai Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu aģitācijas braucienā tiktos ar pensionāru biedrības Atvasara pārstāvēm un Valmieras uzņēmējiem.
Kad iepriekšējo reizi pirms vairākiem gadiem tikāmies ar Naukšēnu pagasta jauno zemnieku ANDI BOŠU, mūsu saruna notika lauka vidū, jo tobrīd Andis bija aizņemts ar lopbarības sagatavošanu vecāku saimniecības Tiltgaļi ganāmpulkam, kura izslaukumi ir vieni no augstākajiem visā valstī.
Piektdienas pēcpusdienā Jāņa Daliņa stadiona kafejnīcas telpā, tiekoties ar Valmieras sporta skolas jaunajiem vieglatlētiem, šī mācību gada pirmo lekciju ciklu noslēdza Londonas, Riodežaneiro un Tokijas olimpisko spēļu un vairāku Eiropas un pasaules čempionātu dalībnieks, arī karavīrs, Latvijas šobrīd labākais soļotājs Arnis Rumbenieks, kas oktobrī ciemojies Mazsalacas un Rūjienas vidusskolās, bet šomēnes – Valmieras Valsts ģimnāzijā, Valmieras tehnikumā un Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā.
Lai gan ZIGMĀRS KRILOVS Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandiera amatā ir tikai kopš 5. oktobra, viņa militārā karjera, kā vēstīts bataljona interneta mājaslapā, sākusies jau 1999. gadā, tātad teju pirms ceturtdaļgadsimta.
Pagājušajās brīvdienās apritēja 35 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa, kurā tika uzņemts kurss uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, un neticamā kārtā tas nieka trīs gadu laikā arī izdevās.
Lietainajā ceturtdienas pēcpusdienā, klātesot Latvijas Zemessardzes komandierim Kasparam Pudānam, Kaugurmuižas militārās bāzes ierindas laukumā notika ZS 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandiera maiņas svinīgā ceremonija – līdzšinējais komandieris pulkvežleitnants Dmitrijs Oreškins nodeva bataljona karogu majoram Zigmāram Krilovam.
Lai arī Naukšēnu Brūža trešajos svētkos aizpagājušajā sestdienā ik pa brīdim uzrasināja sēņu lietutiņš, tas netraucēja naukšēniešiem un svētku ciemiņiem atpūsties un izklaidēties gan makšķernieku sacensībās un ekskursijās, gan pašdarbnieku priekšnesumos, nolūkoties seno spēkratu parādē un iepirkties amatnieku tirdziņā, kā arī izlustēties Jura Kaukuļa Jauno Jāņu orķestra koncertā un ballītē kopā ar Ilonu un Igoru no grupas Muiža.
Ilgu laiku 1911. gadā izveidotais Jāņparks blakus tāda paša nosaukuma šaursliežu dzelzceļa Smiltene – Valmiera – Ainaži stacijai grima aizmirstībā, taču pirms dažiem gadiem izveidojusies iedzīvotāju kopiena teritorijā atgriezusi dzīvību un tagad tur notiek dažāda rakstura pasākumi, kuri jau iemantojuši valmieriešu atzinību.
Ķoņu dzirnavās ceturtdienas rīta pusē kā allaž darbi kūsā. Kā uzzinājām no saimnieces MIRDZAS ČĀKURES, saimnieks Ilgonis šodien žāvēs gaļu, jau tiek arī klāts pusdienu galds ekskursantiem no Madonas, cienastam piedāvājot vistas gaļas zupu ar lēcām, jo šeit tiek ievērots princips – ja nesanāk viens, darām nākamo. Šobrīd dzirnavas no otras puses tiek krāsotas pelēkas, jo pēc Mirdzas domām patlaban dzirnavas izskatās kā darba objekts, bet saimniece vēlas, lai ēka izskatās vēsturiskāka. Taču, lai kādā krāsā būtu Ķoņu dzirnavas, to vizītkarte bija, ir un būs segas un spilveni, darināti no dabīgās vilnas.
Piektdienas vakarā 20 Latvijas pilsētās, tostarp arī Valmierā, tradicionālā Eiropas Sporta nedēļa tika aizsākta ar Latvijas Orientēšanās nakti 2023.
Aprīlī Latvijas sabiedrību satricināja nežēlīga sievietes slepkavība Jēkabpilī viņas bērna un mātes acu priekšā, ko paveica vīrietis, kurš savu upuri bija vajājis ilgstoši, atklāti un agresīvi.
Augusta vidū sešdesmitgadnieku klubiņam piepulcējās mūziķis, pedagogs, bigbenda Valmieras puikas un Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) orķestra muzikālais līderis GUNĀRS GEDUŠEVS, viens no daudzajiem, kuri iedrošinājās nepakļauties vakcinācijas psihozei, par to tiekot iecelts antivaksera godā un ar Valmieras mūzikas skolas vadības laipnu gādību piepulcināts darba rezervēm.
Lai arī skolotāja DIĀNA KAUŽĒNA apaļu jubileju atzīmēja 2. jūnijā, kolēģi Naukšēnos un Rūjienā viņu sveica īsi pirms jaunā mācību gada sākuma – 28. augustā.
Tas, ko pagājušajā nedēļā paveica Valmieras sporta skolas absolvente AGATE CAUNE, līdz šim nebija izdevies nevienam Latvijas vieglatlētam – viņa ar dažu dienu intervālu kļuva par Eiropas junioru čempioni 3000 un 5000 m skrējienos, pie tam ļoti pārliecinoši, distancē cīnoties tikai pati ar sevi un hronometru.
Kamēr sociālajos tīklos klejo žēlaba, ka to, kas nenosala pavasarī un nenokalta vasarā, tagad piebeigs lietusgāzes un krusa, Naukšēnu pagasta zemnieks AINIS DUKURS sēž kombainā un kuļ zirņus.
Pagājusī nedēļa vieglatlētikas draugiem aizritēja trauslās, taču neparasti mērķtiecīgās un talantīgās garo distanču skrējējas Agates Caunes zīmē, viņa Jeruzalemē kļuva par divkārtēju Eiropas junioru čempioni.
Piektdien Valmieras novadā ciemojās Latvijas Valsts prezidents EDGARS RINKĒVIČS, apmeklējot Rūjienas vidusskolu un SIA Rūjienas saldējums, uzņēmuma BYKO-LAT rūpnīcu Jorvika, koprades darbnīcu DARE, pašvaldības policijas Operatīvās informācijas centru, tiekoties ar dizaina un prototipēšanas uzņēmuma BeTRITON pārstāvjiem, biznesa inkubatorā uzklausot novada uzņēmējus, atklājot Valmieras Vasaras teātra festivālu, apmeklējot Ukrainas mazo pilsētu asociācijas pārstāvniecību Latvijā, iepazīstoties ar ekspozīciju «de Woldemer» un atklājot Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā. Saspringtajā dienaskārtībā prezidentam atradās arī 15 minūtes, lai atbildētu uz dažiem Liesmas jautājumiem.
Piektdien un sestdien Jāņa Daliņa stadionā risinājās Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā, tās kopš 1995. gada notika 29. reizi, savukārt Baltijas valstu vieglatlēti savstarpējā čempionātā tikās jau 60. reizi.