Inese Birzkope

Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs apmeklētājus gaida arī vasarā, lai gan pedagogiem ir atvaļinājumu laiks. Atliek vien sameklēt informāciju Burtnieku novada mājaslapā, ko muzejs piedāvā, un sarunāt tikšanos. Skatījums uz skolas muzeju no dažādu viesu viedokļiem ir atzinība tā eksistencei. Rīgas domes Īpašuma departamenta galvenā arhivāre, absolvente Gunta Dambīte-Zirne bija ieinteresēta iepazīties ar pārmaiņām, kas notikušas pēc gada. Ik pa trim gadiem muzeja viesi ir no Vācijas.

Noslēdzies tradicionālais, nu jau 18. Vēstures skolotāju biedrības un Eustory — History Network of Young Europeans konkurss skolēniem no 5. līdz 12. klasei ar pētnieciskajiem un  radošajiem darbiem, kas veltīts Latvijas simtgadei.

Skolēni no 3. līdz 8. klasei tradicionāli pulcējās pasākumā, kas bija veltīts Starptautiskajai Muzeju dienai. Šogad tās devīze «Mūsu mantojums — pagātnes un nākotnes satikšanās». Skolas muzejs un novadpētniecības pulciņš izvēlējās tēmu par jauno ugunsdzēsēju aktivitātēm. Muzeja vadītāja Inese Birzkope akcentēja jauno ugunsdzēsēju darbības svarīgākos notikumus un sasniegumus 25 gadu laikā, kad viņa bija šo aktivitāšu konsultante. Šis laiks bija piepildīts ar daudzpusīgiem darbiem, par ko skolēni ieguva 2. vietu toreizējā konkursā starp 15 PSRS republiku jaunajiem ugunsdzēsējiem lauku skolu grupā. Pasākumā klāt bija skolotāja Indra Goba, direktore Dina Oliņa, bibliotekāre Andra Auniņa, kuras, būdamas skolnieces, pirms daudziem gadiem iesaistījās skolas jauno ugunsdzēsēju sacensībās. Par sasniegumiem 1. Vissavienības JUV salidojumā mēnesi Ukrainā pavadīja Inese Lagzda (Lielkoka), bet Irēna Jaundzemniece un Guntis Lielkājs piedalījās 2. Vissavienības JUV mēnesi garā salidojumā Vladivostokā.

Latvijas Skolu muzeju biedrības rīkotais konkurss «Manas skolas soma» noslēdzies. Tajā iesaistījās desmit skolas.

Desmito reizi Latvijas skolēni tika aicināti piedalīties Daugavas Vanagu Centrālās valdes (DV CV) un pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda rīkotajā literāro darbu konkursā, kas veltīts pirmā Latvijas armijas komandiera atcerei. Konkursa «Oskara Kalpaka pārnākšana — solis nemirstībā» mērķis ir ļaut skolēniem radoši izpausties, izmantojot plašās zināšanas par valsts vēsturi un pirmo bruņoto spēku komandieri O. Kalpaku,  veicināt skolēnu patriotiskās jūtas pret savu zemi, pilsētu, pagastu.

Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja sagatavotais tradicionālais pasākums 1991. gada barikāžu atceres laikā notika skolas parkā. Skolas kolektīvs ieradās pie aizdegta ugunskura, kam liesmaino spēku vispirms deva katra skolotāja un darbinieka, kuri piedalījās barikādēs, teiktie vārdi vai atmiņu dzirkstis kopā ar pagalīti. Viņu vidū — Rasma Ozoliņa, Dina Oliņa, Ināra Krieva, Inese Birzkope, Vita Oliņa, Aivars Bērziņš, Andra Auniņa.

Divpadsmito reizi Vislatvijas vispārizglītojošo un arodvidusskolu audzēkņi tika aicināti piedalīties Riebiņu novada domes, Galēnu Kultūrvēstures biedrības, Roberta Mūka muzeja un Galēnu pamatskolas rīkotajā jaunrades darbu konkursā.

2. decembrī Ērgļu saieta namā R. Blaumaņa memoriālais muzejs «Braki», Ērgļu novada pašvaldība un biedrība «Rūdolfa Blaumaņa Kultūrvēsturiskais mantojums» pulcēja skolēnus, skolotājus un vecākus no visas Latvijas, lai svinīgā pasākumā pateiktos labākajiem R. Blaumaņa literārās prēmijas 13. konkursa dalībniekiem. Konkursa mērķis noteica veicināt skolēnu dziļāku interesi par literatūras klasiķi R. Blaumani un viņa dzīves un darba vietu «Brakiem», attīstot audzēkņu radošā un pētnieciskā darba iemaņas. Rakstītājiem no 7. līdz 12. klasei bija iespēja izvēlēties piedāvātās tēmas — jaunākajā grupā: Mans ceļš pie Rūdolfa Blaumaņa, R. Blaumaņa darbos gūtās atziņas, «Kur bērns tēva un mātes prātam dara pretī, tur labs nevar iznākt»; vecākajā grupā: Krāsas R. Blaumaņa dzejā vai prozā, vai dramaturģijā, Man tuvie R. Blaumaņa darbu ekranizējumi, «Reizēm, lūk, tā dzīve tā sarežģījas. Kā dzijas gabaliņš».

Tradicionāli Rencēnu pamatskolas kolektīvs svinīgā noskaņā pulcējās pie skolas un valsts karoga, lai apliecinātu savu sirdspiederību Latvijai. Skolas direktore Dina Oliņa atklāja vēsturisko atskata ceļu valsts tapšanā. Ar lepnumu izskanēja himnas dziedājums. Meiteņu trio dziedāja latviešu tautasdziesmu «Skaista, skaista Tēvu zeme». Ekrānā projicējās 1918. gada 18. novembra svinīgā sēde, kurā Tautas Padome proklamē jauno Latvijas valsti. Skolēni uzzina par gatavošanos tai, redz sēdes vadītāju Gustavu Zemgalu, Kārli Ulmani, vienīgo sievieti Klāru Kalniņu, kori un rencēnieti Jāni Bērziņu no Vecostermaņu mājām.

Rencēnu pagasta bērnudārza «Zīļuks» darbinieku kolektīvs un audzēkņi ar lielu centību bija gatavojušies Latvijas 99. dzimšanas dienas svinīgajam pasākumam. Valsts himnas dziedājums visiem kopā izdevās skanīgs. Pie apģērba piespraustās karoga krāsas lentītes radīja īpašu gaisotni. Mūzikas skolotāja Dagnija Leimane pārdomāti bērnus iesaistīja dziesmu un rotaļu saspēlē «Skaista ir mana Latvija visos gadalaikos». Arī paši mazākie, skolotāju un viņu palīdžu mudināti, ar pašu gatavotajiem karodziņiem atbalstīja vecāko bērnu aktivitātes. Imitējot valsts vietu apceļošanu, audzēkņi sēdās vilcieniņā un izkāpa noteiktās pieturās. Runātāju mazajos stāstiņos uzplauka Latvijas daba ar tajā raksturīgiem augiem un dzīvniekiem. Ciemos bija ieradušies Rencēnu pamatskolas jaunsargi Ilona Bombaka, Evelīna Balode, Miks Kvetkovskis un Elīna Rusaka, kuri pastāstīja par gatavību dzimto zemi sargāt miera apstākļos. 

Rosīgs gads sagaida skolu muzejniekus un novadpētniekus. Par to viņi pārliecinājās Valmieras starpnovadu skolu novadpētnieku tikšanās laikā.

Ar vēja dziesmu saulstaru vijolēs un lietus pārspīlēto dušu aizskrējis Dzejas mēnesis. Rencēnu pamatskolā ar tās vēsturi iepazinās gan mācību stundās, gan brīvajā laikā. Izstādē tika izlikti rencēniešu uzrakstītie un skolas absolventu radītie darbi dažādos Latvijā rīkotajos literārās jaunrades konkursos. Lai minam ievērojamākos: par Ausmu Gavari, Ilzi Tīliku, Vili Cedriņu, Vili Derumu (Zemgaru), Vili Āboltiņu, Martu Grimmu, Modri Miervaldi Medni.

Rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators, viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem, un makšķernieks —  Jāni Jaunsudrabiņu raksturo visi šie talanti. Lai par tiem atgādinātu viņa 140. dzimšanas laikā, J. Jaunsudrabiņa muzejs «Riekstiņi» un J. Jaunsudrabiņa biedrība rīkoja literāro darbu un ainavu konkursu Latvijas skolu 1. — 12. klašu audzēkņiem un skolotājiem. Ar iepriekšējā mācību gada beigām maijā noslēdzās šis konkurss, bet 8. septembrī dalībnieki tika aicināti svinīgā pasākumā Neretā, muzejā «Riekstiņi».

Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs bija atsaucīgs arī vasaras brīvlaikā. Te viesojās Igaunijas novadpētnieki Izolde un Arne Malmri, kas meklēja materiālus par Rencēnmuižas senvēsturi. Sazinoties ar bijušo rencēnieti muižas pētnieci Mirdzu Belogrudovu, izmantojot absolventes Intas Pētersones vēstures grāmatu un muzeja materiālus, viesi ieguva vērtīgus apliecinājumus meklētajam. Viņus interesēja ne tikai skolas muzejā esošais: fotogrāfijā ieraudzījuši lielākā Ziemeļvidzemes Ābeļu akmens formu un aprises, viņus vajadzēja aizvest turp, lai to redzētu dabā. Pateicībā par sadarbību Arne Malmre atsūtījis senas vietu kartes no arhīviem.

Rencēnu pamatskolā 1. septembris šogad ienāca neparasti, jo tas tika veltīts sporta zāles desmit gadu jubilejai. 11 pirmās klases skolēnus zālē svinīgi ieveda 11 devītās klases skolēni ar audzinātājiem Gunti Laperu un Leldi Subateli. Pasākumu vadīja 9. klases skolnieks Didzis Doroško kopā ar Valmieras teātra aktieri Ģirtu Rāviņu, kas personificēja Karlsona draugu Brālīti. Iepazīstoties lielajā saulespuķes vidū mazie salika savus vārdus un norunāja dzejas rindiņas par skolas gaitu sākumu. Ar sirsnīgu uzrunu skolas direktore Dina Oliņa aicināja jaunajam mācību gadam un nolasīja izglītības ministra Kārļa Šadurska apsveikumu.

Pagājušonedēļ Rūjienas izstāžu zālē atvēra Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas profesora Jura Krūmiņa savdabīgās izdomas personālizstādi «Patiesās vērtības».

Noslēgusies pieteikšana Ainavu dārgumiem Latvijā. No Rencēnu pagasta raksturīgākās dabas vērtības izvērtēja un pieteica komanda: 1. bibliotēka un skolas novadpētniecības muzejs, kā arī individuāli bijusī Rencēnmuižas iedzīvotāja no «Rozes» mājām Mirdza Belogrudova. Viņa raksturoja muižas panorāmu no putna lidojuma, bet Andra Auniņa un Inese Birzkope pastāstīja par tepat esošo dubulto ozolu aleju abpus ceļam pirms muižas ēkas. Tā kādreiz stiepusies līdz pat ieejai tajā. Redzeslokā arī Tīlikas dižozols, kas savu kuplo zaru skatienu vērš pretim Rencēnmuižas dīķu kaskādei. Neparasti greznojas muižkungu Krīgsmaņu (tēva un dēla) laikā ceļā uz Ošupes ezeru stādīto ozolu birzs, kas lauka vidū taisnstūra formā, saules staru ieskauta, greznojas katrā gadalaikā.

Vasaras saulgriežu laikā sarosījušies seniori, lai cits citu iepriecinātu ar ziediem no pašu koptajiem puķu dārziem. Īpaši sveicieni tika trim Rencēnu pagasta senioru biedrības «Sapratne» jubilārēm. Kopā sanākšanas dienā dzīves nozīmīgajās jubilejās apsveicām Zilviju Gulbi, Līviju Einbergu un Dzintru Zaķīti.

Jau 17. reizi notika Eustory un Vēstures skolotāju biedrības rīkotais skolēnu pētījumu konkurss «Vēsture ap mums» par tēmu «Darbs dara darītāju». Tas tika veltīts būtiskam ikdienas dzīves aspektam — darbam. Pasaulē ir daudz profesiju, taču katram cilvēkam ir stāsts par savu ceļu uz to. Pētījumu mērķis bija veicināt Latvijas vēstures izzināšanu, jauniešiem apzinot un analizējot vēstures avotus un izstrādājot avotu pētījumā balstītu patstāvīgu darbu. Konkursa dalībniekiem vajadzēja atrast un izpētīt vēstures avotus par dažādām profesijām un darba vietām: dokumentos, vēstulēs, atmiņās, fotogrāfijās, sadzīves priekšmetos, ģimenes relikvijās, kā arī vēstures literatūrā.

Rencēnu pamatskolas tradicionālā muzeju diena «Laika rats» tika veltīta dzejnieka Eduarda Veidenbauma 150. dzimšanas dienas atcerei un notika kultūras namā, jo skolas novadpētniecības muzejs un 11 pulciņa dalībnieki kopā ar senioru biedrību «Sapratne» ciemos aicināja Mālpils senioru vokālo ansambli «Sidgunda» (vadītāja Vija Ādamsone).