Andis Sedlenieks

Viens no jautājumiem, kas pēdējās dienās saviļņojis ja ne gluži visu sabiedrību, tad vismaz to cilvēku daļu, kura seko līdzi politiskajiem procesiem, ir jautājums par nepieciešamību celt (vai necelt) ministru algas. Ierosmes atbalstītāju motivācija ir gana cēla — krīzes laikā atalgojums pazemināts tiks ļoti, ka trūkst nozaru profesionāļu, kuri būtu gatavi strādāt par tik nožēlojamiem grašiem. Ierosmes kritiķi tikmēr norāda, ka pie varas esošās partijas profesionāļus no ministru krēsliem tur šāviena attālumā, bet amatus savā starpā sadala plaša profila politiskie speciālisti, kuri pat esošo algu saņem tikai tādēļ, ka ir labākie starp sliktākajiem.

Paradoksālā kārtā sabiedrības uzmanība pēc nule aizvadītajām Saeimas vēlēšanām ir pievērsta nevis jaunas valdības veidošanai, bet gan balsu pirkšanas skandālam Latgalē par labu vienam no «Vienotības» līderiem Dzintaram Zaķim. Par sajūsmu politiskajiem konkurentiem, Zaķa atbalstītājus nostučīja paša partijas biedrs Juris Vidiņš, kuram Zaķa krišanas gadījumā paveras ceļš uz iekļūšanu Saeimā, un šādas dāvanas oponenti nevar atstāt neizmantotas.

Ir pieņemts uzskatīt, ka labs kompromiss ir panākts tikai gadījumos, kad rezultāts nekādu prieku neizraisa nevienam no vienošanās dalībniekiem. Ja raugās no šāda aspekta, tad 4. oktobrī aizvadītās Saeimas vēlēšanas ir gandrīz labs kompromiss, jo vēlēšanu uzvarētāju un attiecīgi priecīgu personu ir krietni mazāk, nekā šķiet pirmajā brīdī.

Jo tuvāk nāk 12. Saeimas vēlēšanas, jo biežāk ir dzirdami izteikumi, ka «kārtējo reizi nav par ko balsot» vai ka «nav jēgas iet balsot, jo tāpat jau nekas nemainīsies». Pārskatot vēlēšanu sarakstus un vēl jo vairāk — pastkastītēs atrodamo priekšvēlēšanu solījumu gūzmu ar apgalvojumiem, ka tieši minētais pilsonis vai pilsone (foto un viss pārējais pielikumā) labāk par visiem citiem neliešiem aizstāvēs jūsu intereses, vai arī pavērojot politiķu savstarpējo laistīšanos ar dubļiem, brīžiem rodas iespaids, ka no vēlēšanām tiešām nav nekādas jēgas.

Jo vairāk tuvojas 4. oktobris — Saeimas vēlēšanu datums, jo mazākām vajadzētu kļūt neskaidrībām par 12. Saeimas deputātu kandidātu politiskajām programmām, mērķiem un līdzšinējās darbības atbilstību vārdiem. Vismaz teorētiski brīdi pirms vēlēšanām katram vēlētājam vajadzētu būt vismaz aptuvenam priekšstatam par to, kuram no politiķiem uzticēt tieši viņa interešu pārstāvēšanu, gan paturot prātā, ka mūžīgie politiskie kompromisi liegs pildīt lielāko daļu solījumu.

Laikā, kad visiem apzinīgajiem Latvijas pilsoņiem vajadzētu intensīvi gatavoties 12. Saeimas vēlēšanām, ar milzu interesi pētot kandidātu priekšlikumus un ar sajūsmu dalīties iespaidos par kārtējo samazgu porciju, kuru pretendents uz augsto namu A uzgāzis uz galvas pretendentam B, plašsaziņas līdzekļu virsrakstos nonākusi pavisam cita tēma.

Viena no tēmām, kuru ar lielu entuziasmu mēdz piesaukt pretendenti uz nākamās Saeimas deputātu posteņiem, ir atbalsts vietējiem ražotājiem. Atsevišķu kandidātu ierosinājumi šajā virzienā vispār robežojas ar nezinātnisko fantastiku, kas gan nav nekas jauns. Vienlaikus nav šaubu, ka jautājums par atbalstu vietējiem ražotājiem, piemēram, valsts un pašvaldību iepirkumos, ir vairāk nekā aktuāls, jo Latvijas šā brīža likumdošana tām iestādēm un organizācijām, kuras tiešām vēlas izmantot vietējā kartupeļu audzētāja un galdnieka pakalpojumus, rada vairāk problēmu nekā priekšrocību.

Viena no pēdējo dienu aktuālākajām tēmām pasaulē un arī Latvijā ir Krievijas bruņoto spēku neoficiāls iebrukums Ukrainas teritorijā, lai sniegtu palīdzību tās austrumu prokrieviskajiem separātistiem, kuri, pateicoties šai palīdzībai, gūst ievērojamus militāros panākumus. Paralēli runām par jaunām sankcijām pret Krieviju un diplomātiskas izejas no Ukrainas krīzes meklējumiem aizvien skaļākas kļūst to analītiķu un ekspertu balsis, kuri apgalvo — Kijevas un Rietumu neveiksmes šajā frontē saistītas ar nepareizu situācijas Krievijā novērtējumu.

Savulaik šo rindu autoram bija studiju biedrs no Kurzemes puses, kura aizraušanās ilgus gadus bija tolaik populārais kultūrisms, jeb vienkāršoti – muskuļu audzēšana harmoniskas miesas un gara uzturēšanai. Puisis ar labiem panākumiem pat piedalījās diezgan augsta līmeņa sacensībās, lai gan šis sports viņam bija tikai vaļasprieks. Jau studiju laikā viņš atvēra savu nelielu uzņēmumu kādu tur pakalpojumu sniegšanai un, cik zināms, ar panākumiem to vada joprojām, cita starpā būdams inteliģents un labestīgs cilvēks, jo miesas gabarītiem ar šīm īpašībām nav nekādas saistības.

Krievijas noteiktā embargo virknei pārtikas preču, kā arī pārtikas augsto cenu dēļ, pat salīdzinot ar tā dēvētajām bagātajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, pēdējā laikā uzreiz vairāki politiskie spēki ir sākuši aktīvi atbalstīt ideju par samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN) parasti piecu procentu apmērā pārtikas precēm vai vismaz daļai pārtikas preču, it īpaši ņemot vērā, ka šāds nodoklis ir spēkā lielākajā daļā ES valstu. Tajā pašā laikā ar nožēlu jāatzīst, ka šī šķietami vienkāršā un efektīvā iecere Latvijas apstākļos neko vairāk kā papildu problēmas nav spējīga radīt.

Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām atlicis vairs tikai nedaudz vairāk nekā mēnesis, ir zināmi visi pretendenti uz simts gudro vietām, un nākas secināt, ka šīs vēlēšanas būs pirmās ļoti ilgā laika posmā, kurās balsotājiem nāksies iztikt bez pārliecinoša Laimes lāča. Lai arī uz minētās mītiskās radības statusu cenšas pretendēt uzreiz vairāki politiskie jaunveidojumi, tie sastāv galvenokārt no apburzītām, politisko cīņu vētrās daudzcietušām personālijām, kuras nu nekādi neatbilst priekšstatiem par brašiem stikla kalnā jājējiem un Laimes lāča dresētājiem.

Krievijas atbildes trieciens Rietumiem par Ukrainas krīzes dēļ pret Maskavu noteiktajām sankcijām ir izraisījis pamatīgu paniku Eiropas Savienībā, jo kļuvis skaidrs, ka Krievija ir gatava «iet līdz galam» (par ko gan bija maz šaubu jau krīzes sākumā). Attiecīgi arī Eiropai, tajā skaitā Latvijai, nāksies ciest aizvien lielākus zaudējumus, jo abpusējām sankcijām gandrīz vienmēr piemīt slikta īpašība vērsties plašumā.

Konflikts Ukrainā, kuru vieni plašsaziņas līdzekļi un politiķi dēvē par valdības spēku cīņu ar teroristiem, bet citi — par pilsoņu vai pat etnisko karu, ir novedis pie Rietumvalstu, arī Eiropas Savienības (ES) ekonomiskajām sankcijām pret Maskavu. Pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanas virs karadarbības pārņemtajiem Ukrainas austrumiem, gan nesagaidot izmeklēšanas beigas un nepubliskojot kaut cik nopietnus pierādījumus, Rietumos pastarpināti tiek vainota Krievija, un sankcijas ir pārgājušas tā dēvētajā trešajā jeb sektorālajā fāzē.

Šajās dienās par atkāpšanos no amata paziņoja Nacionālās apvienības pārstāve — tieslietu ministre Baiba Broka. Ģenerālprokuratūra atstāja bez ievērības viņas sūdzību par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu nepiešķirt B. Brokai augstākās kategorijas pielaidi pie valsts noslēpumiem, bet bez šādas atļaujas pilnvērtīga ministrēšana kaut kā nesanāk.

Šī pastāsta sākums meklējams senu skolasbiedru pasēdēšanā pēc ilgākas neredzēšanās un sarunās par tēmu – nepatīkami pārdzīvojumi. Sarunas cita starpā bija visai vaļsirdīgas un jautrību neraisošas, tomēr viens no vēstījumiem ir cienīgs (uz anonimitātes nosacījumiem) nokļūt pie plašākas publikas.

Šīs nedēļas sākumā nu jau otrais kandidāts (precīzāk kandidāte) noraidīja piedāvājumu ieņemt vakanto veselības ministra krēslu, kas atbrīvojās pēc tam, kad jūlija sākumā par savu demisiju paziņoja Ingrīda Circene, kura veselības aprūpes nozarē tā arī nespēja veikt pašas iecerētās reformas — gan vairāku nozares organizāciju pretestības dēļ, gan rodoties pretrunām ar kolēģiem no varas partiju rindām.

Domājams, ne vienu vien uzņēmēju un darba ņēmēju (strādājošo) ir satraukušas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aktivitātes ēnu, pelēkā, melnā vai vēl kāda tur tirgus apkarošanas virzienā. Kā zināms, šī iestāde ir nolēmusi vai arī tai dots rīkojums ķerties pie ēnu ekonomikas apkarošanas uzreiz pa nozarēm, par kurām ir aizdomas, un bieži vien pamatotas, ka tajās pastāv liels pelēkais sektors — nereģistrēti pakalpojumi, par kuriem netiek maksāti nodokļi, aplokšņu algas utt.

Pagājušajā nedēļā sevi rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām oficiāli pieteica partija «Vienoti Latvijai», kaut gan nosaukums šajā gadījumā nav būtisks, svarīgs ir tikai fakts, ka zem viena karoga šajā gadījumā apvienojusies vesela plejāde bijušo, kuru lielākās daļas vārdiem ir, runājot teātra un kino klasiķa vārdiem, slikt’ smak’. Tajā pašā laikā minētais fakts vismaz oficiāli nav nekāds noziegums, tādēļ ļaužu grupa ar šo kodēto nosaukumu droši var doties priekšvēlēšanu cīņā un, lai cik neloģiski tas arī šķistu, — pat cerēt uz piecu procentu barjeras pārvarēšanu.

Pašlaik kārtējās kaislības uzvirmojušas ap valstij piederošās bankas «Citadele» jeb bijušās «Parex» bankas pelnošās daļas aktualizēto pārdošanu. Kā zināms, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ar banku biznesu nenodarbojas — tas neesot demokrātiski, it īpaši gadījumos, ja dalībvalsts ir jauna, tādēļ šogad ir pienācis laiks Latvijai pildīt solījumu pārdot banku «Citadele», kāds tika dots krīzes laikā.

Aizvadītie Līgo svētki kļuva ne tikai par ikgadējiem ēšanas, dzeršanas un visu no tām izrietošo citu šanu svētkiem, bet arī par pēdējo miera periodu pirms šā gada rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Sākot no šā brīža līdz pat vēlēšanu dienai un, visticamāk, arī pāris mēnešus pēc tam politiķi un visi ar politiku saistītie nodarbosies ar dažādu plānu kalšanu, politisko pretinieku slīcināšanu un centieniem pagaldē iespējami sāpīgāk iespert tā dēvētajiem sabiedrotajiem — nodarboties ar visu to, kas raksturīgs priekšvēlēšanu gaisotnei.