Esmu dzirdējis atziņu, ka vēsture nav notikumu patiess atspoguļojums, bet ir ļoti subjektīva, jo bieži visu koriģē un jau kā patiesību pārraksta tie, kas visilgāk nodzīvo, vai arī notikumus traktē atbilstoši darba devēju politiskajām vajadzībām.
Ar ko patlaban ir aizņemts SANDRIS BRĀLĒNS?
Par 2015. gada augu (dabas simbolu) Latvijas Botāniķu biedrība ir izvēlējusies Latvijas mežos nu jau arvien retāk sastopamu, arī ziemā zaļojošu augu — čemuru palēku (Chimaphila umbellata).
Daudzo Latvijas prezidentūras ES Padomē pasākumu drūzmā mazāku ievērību izpelnījusies iepriekšējā piektdienā Briselē notikusī ES Vides ministru padomes sēde, ko vadīja Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Tajā pieņēma būtisku lēmumu — ES līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināt nu jau vismaz par 40 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gadu. (To pieņemts uzskatīt par industrializācijas laika sākumu. Jāatgādina arī, ka vēl spēkā ir 2008. gadā pieņemtie likumdošanas akti, kas prasa šo gāzu emisiju par 20 procentiem samazināt jau līdz 2020. gadam.)
Pirmdien ar Beverīnas novada deputātu balsojumu par robežu maiņu ar Valmieru noslēdzies strīdu pilns posms jautājumā, kas būtiski var ietekmēt gan pilsētas, gan novada attīstību. Kas iegūts, kas zaudēts, parādīs turpmākā rīcība. Taču jau tagad varam vērtēt vismaz vienu ieguvumu — ilgi nebijušu sabiedrisko aktivitāti. Bija radies iespaids, ka kopš pašvaldības vēlēšanām beverīniešus lēnām pārņem darbīguma apsīkums, pat ideju un redzējumu trūkums novada reālai attīstībai. Tad nu Valmieras pieteikums atdot tai Kauguru pagasta 118 hektārus novada ļaudis burtiski pamodināja. Viņi pieprasīja skaidrot, pārbaudīt un skaidrot vēlreiz.
Vakar Mūrmuižā notika Beverīnas novada domes ārkārtas sēde, kuras vienīgais darba kārtības punkts bija «Par ierosinājumu grozīt administratīvo teritoriju robežu starp Beverīnas novada pašvaldību un Valmieras pilsētas pašvaldību». No 9 deputātiem uz šo sēdi bija ieradušies Mārtiņš Ābele, Sandris Brālēns, Inguna Kondratjeva, Uldis Podnieks, Cilda Purgale, Iveta Rambola, Romāns Vaščenko un Māris Zvirbulis. Tika ziņots, ka deputāts Sergejs Melngāršs ir saslimis. Domes sēdē piedalījās arī Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums.
Februārī Vidzemes Augstskolā notika ekspertu diskusija «Meža nozare un Latvijas ekonomiskā neatkarība». Tajā LLU Mežu fakultātes dekāns DAGNIS DUBROVSKIS runāja par tēmu «Vai mežu Latvijai pietiks?».
Februārī, kad vēl bija sniedziņš, Mazsalacā, Avotu ielā, Māra Pētersone savas mājas pagalmā, kur ir putnu barotava, netālu no tās pamanīja lidot nespējīgu putnu un burtiski to paglāba no kaķa nagiem, kas jau bija sācis nevarīgo medīt. Putnu, ko mājā dzīvojošie sākotnēji uzskatīja par savdabīgu pūci, ievietoja krātiņā un sāka domāt, kā tam palīdzēt. Tad pamanīja, ka uz kājas ir gredzens, un piezvanīja redakcijai, jautājot, kur uzzināt, kā rīkoties. Sazinājāmies ar ViA pasniedzēju, mūspuses zinošāko ornitologu Andri Kleperu. Pēc viņa ieteikuma Māras mazdēls Renārs putnu mobilajā telefonā nofotografēja, kā arī pierakstīja uz gredzena redzamos burtus un skaitļus: B-129442,museum-zol,HKI,Finland.
Vakar, atzīmējot Valodas dienu, Kauguru kultūras nama telpās notika grāmatas «Senos laikos Beverīnas novadā» atvēršanas svētki. Grāmatā apkopotas Brenguļu sākumskolas, J. Endzelīna Kauguru pamatskolas un Trikātas pamatskolas skolēnu rakstītās teikas un pasakas par novadu. Uz svētkiem bija pulcējušies gan darbu autori, gan skolotāji no visām trijām novada skolām.
Par Sajūtu parku Stāvajos krastos viedokļu izteikts daudz, arī strīdīgi. Taču laikam gan nevienu, kas to savām acīm skatījis, vienaldzīgu nav atstājuši saģērbtie koki. Jau aizpērnajā rudenī, atsaucoties uz parka veidotāju aicinājumu, to saģērbšanā ziemas aukstuma labākai pārciešanai iesaistījās Valmieras un apkaimes pirmsskolas izglītības iestādes, skolas, arī dažādi pulciņi, kas vien pieprot šūšanu, adīšanu, tamborēšanu vai citus rokdarbus. Saģērbto koku atvēršanas pasākumā ieraudzījām, ka mūsu izdomai nav robežu...
Pērn septembrī, kad iepazīstinājām ar Beverīnas novada pašvaldības policijas jauno priekšnieci DACI ŠMITI, garāku sarunu viņa solīja, kad būs vairāk iepazinusi teritoriju.
Gada nogalē, kad posāmies prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, dzirdējām par daudziem nodomiem, ko tieši Latvija rosinās un mudinās savas galvenās teikšanas sešos mēnešos. Bija solījumi vairāk rūpēties par cilvēku nodarbinātību, stiprināt ES lomu cilvēktiesību sfērā, pabeigt procesus ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, pievērst uzmanību digitālā potenciāla izmantošanai. Šajos mēnešos tika plānots ap 1500 dažāda līmeņa sanāksmju Briselē un Luksemburgā, kā arī aptuveni 200 Latvijā, kuras, kā tas paredzēts prezidējošās valsts galvenajos pienākumos, jāvada Latvijas valsts galvenajām amatpersonām vai valdības ministriem.
Cik gan reižu dažkārt situācijās esam atcerējušies krievu fabulu rakstnieka Ivana Krilova jau 19. gadsimtā sacerēto stāstījumu par runci Vasjku, kurš no virtuves nekaunīgi paņēma gaļas gabalu, kas viņam nekādi nepienācās. Pavārs nu Vasjku rāja, par blēdi, par zagli saukāja, solīja bezkaunīgo runci ne tikai virtuvē, pat pagalmā vairs nelaist. Tikmēr Vasjka šajās lamās vien noklausās, pakampto gaļas gabalu pat nedomā atdot un turpina ēst...
Kad piektdien galerijā Laipa Vidzemes fotogrāfu kopai bija svētki, jo atklāja tradicionālo izstādi Ainava, valmierietis Gunārs Zariņš zīmīgi jautāja, vai šeit ir tie paši autori, kuri te bija izstādījušies iepriekšējā ziemā. Viņaprāt, šajā reizē darbi esot nesalīdzināmi izteiksmīgāki. Šādam vērtējumam tūdaļ piekrita arī Laipas saimnieks Normunds Cercins. Izstāde esot kvalitatīvāka jau tāpēc vien, ka noteikti stingrāki darbu atlases principi. Prasītas jaunas fotogrāfijas, nevis, kā dažs bijis aizsācis, ar kādiem izteiksmīgiem darbiem startēt atkārtoti.
Vakar Valmierā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kopā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju (LKF) un Vidzemes Augstskolu (ViA) rīkoja diskusiju «Meža nozare un Latvijas ekonomiskā neatkarība».
Ar ko nodarbojas Beverīnas novada domes iepriekšējais priekšsēdētājs MĀRIS ZVIRBULIS? — šādu jautājumu biju dzirdējis no vairākiem cilvēkiem. Tādēļ ar to sākām sarunu.
Domes sēdē gada nogalē novada jaunatnes lietu speciāliste LELDE VILKA prezentēja redzējumu par jauniešu brīvprātīgā darba izvēršanu 2015. gadā. Deputāti to atbalstīja. Detalizētāk par iecerēto pati Lelde:
Kad lietas un darbi ieiet noteiktā ritmā, viss notiek it kā pats par sevi. Tā nu jau gadiem Valmierā un tuvējās pašvaldībās ikdienišķa šķiet SIA «ZAAO» transporta klātbūtne, kas pagalmos tukšo atkritumu konteinerus un aizved uz Daibes poligonu.
Biologu profesionālās organizācijas nosauc kārtējos, 2015. gada dabas simbolus, bet Latvijas Dabas fonds šogad ir iedibinājis vēl vienu daudzietilpīgu — «Gada dzīvotne 2015». Pirmie šo titulu saņem bioloģiski vērtīgie zālāji. Faktiski runa ir par dabisku lauku pļavu, kurā augu sugas savā daudzveidībā atjaunojas un saglabājas dabiski, bez kādas sugas īpašas pavairošanas vai citas nīdēšanas. Šādās dabisko zālāju platībās vēl pastāv, ir izdzīvojušas gandrīz puse no jau par aizsargājamām noteiktajām augu sugām. Tieši šādos zālājos atrodama arī lielākā daļa ārstniecības augu.
Pirms daudziem gadiem manā bērnībā bija bunkurs, kurā dzīvoja bailes. Precīzāk, tajā slēpāmies vai mūs slēpa, kad briesmas draudēja ārā, ārpus bunkura. Tāds pamatīgs, kurā varēja paslēpties vai visi toreiz «Kalnbriškās» dzīvojošie, kara laikā bija izrakts dārza stūrī zaļo dzīvības koku aizsegā. Tuvējās Sapās, cik saprotu tagad, vāciešiem bija kāda būtiska karaspēka daļa, tādēļ to bombardēt laiku pa laikam atlidoja lidmašīnas. Tad skanēja gaisa trauksmes sirēnas un vispirms bērniem bija jāsteidz uz bunkuru. Ārā tālumā kaut kas dārdēja, citreiz bija sadzirdama pikējošu lidmašīnu rēkoņa. Mums, bērniem, bija bail. Kad viss noklusa un drīkstējām iznākt saulītē, ļoti gribējās, lai baiļu vairs nav, lai tās paliek dzīvot tajā bunkurā.