Aivars Ustups

Gada nogalē jau stāstīju, kā Kauguru pagasta «Svitkās» pat ziemas aukstumā  ābeļu dārzā sastapu Kalvi Eliāsu, kurš bija tur eksperimentējot uzsācis nopietnus vīru lietu darbus — apzāģēja ābelēm zarus. Darbs viņam veicās pārdomāti un apbrīnojami raiti. Nodomāju, ka viņa pieredze, meklējumi  un atradumi augļu koku kopšanā noderēs daudziem. Tādēļ aicināju augļkopi par to pastāstīt arī  «Liesmas»  lasītājiem.

Auksti!... Auksti?... Studente Gunta vakarrīt, izsteigusi no dzīvokļa Valmierā, Stacijas ielā, ierasti īsā jaciņā,  pēc dažiem soļiem dipina atpakaļ. Aukstums tomēr pieprasot ko siltāku mugurā vilkt.  Andris Dikļu pusē turpretī šādu laiku vien par nedaudz vēsāku uzskata: «Kāds vēl aukstums, ja vakar izstumtie kūtsmēsli no rīta pat sasaluši nebija, kaudze kūpēja!»

— Kas labs novadā paveikts aizgājušajā? — jautāju domes priekšsēdētājam SANDRIM BRĀLĒNAM.

Apbalvojumam «Beverīnas lepnums» aizgājušajā gadā bija pieteikts arī KALVIS ELIĀSS. Ilona un Oskars Plaudis, Daiga Miglava pieteikumā rakstīja: «Kalvis ir teicis: «Galvenais ir darīt.» To viņš arī apliecina vairāku gadu garumā «Svitku» augļudārzos, darbojoties arī kā tirdzniecības menedžeris, realizējot idejas saimniecības infrastruktūras uzlabošanā. «Svitku» āboli jau paši par sevi apliecina kvalitāti, par kuru rūpējas no augļukoka līdz veikala plauktam.

Daudziem zaļi domājošajiem viens no  galvenajiem aizvadītā gada notikumiem noteikti bija decembrī svinīgā pasākumā atzīmētā zinātnieku, mūziķu, mākslinieku un literātu unikālā kopdarba «Dabas koncertzāle» desmitgade. Šajos gados vairāk nekā 17 pašvaldībās bijuši bezmaksas pasākumi, kas mācījuši saskatīt Latvijas dabas vērtības, radījuši par tām emocionālus pārdzīvojumus. «Dabas koncertzāle» ātri izveidojās par nopietnu projektu, kurā, balstoties uz zinātnieku sniegto saturisko informāciju, Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki veidoja interaktīvas izziņas un iedvesmas darbnīcas.

Sestdien Valmieras centrā dabas draugiem bija brīnišķīga iespēja gādāt dāvanas arī pie mums uz ziemošanu palikušajiem putniem — darināt barotavas. Ieinteresēto un darbīgo bija daudz. Ornitologam Aigaram Kalvānam nācās ne vien pamācīt, kā no sagatavēm barotavas pareizāk sanaglot, bet arī atbildēt uz daudzajiem jautājumiem gan par putniem pilsētā, gan par viņu barošanu.

Čižu, čižu, vižu, važu,Ziemassvētkus sagaidot!Kas nečižu, kas nevižu,Tam neauga gari lini.Šāda tautas dziesmiņa iečivinājās prātā, skatot vakar jau rīta agrumā Mūrmuižā pie iedzīvotājiem atbraukušo Ziemassvētku tirdziņu. Nezinu īsti, kas ir  čižu, kas ir važu, bet šajos vārdos sadzirdu pat nedaudz burvības, kas vēsta par rosību, aktīvu darbošanos.

Būt klāt pasākumā, kur par saviem piedzīvojumiem dabas aizsardzības inspektora gaitās Gaujas nacionālajā parkā  stāsta  Māris Ansis Mitrevics jeb Mitrais, ir ne vien notikums, bet lielisks baudījums. Viņš par katru, reizēm pat dramatisku gadījumu, ķerot malu zvejniekus, stāsta ar pamatīgu humora piedevu, izteiksmīgi un aizrautīgi. Tādu baudījumu guva arī visi dabas draugi un Māra Mitrevica cīņas biedri dabas aizsardzības frontē, kas iepriekšējā nedēļā kādā novakarē bija ieradušies Dabas izglītības centrā «Vecupītēs» uz viņa grāmatas «Lašu stāsti»  prezentāciju.

Ar  ko  nodarbojas Beverīnas novada domes  iepriekšējais priekšsēdētājs MĀRIS ZVIRBULIS?

Tas, ka novados darbu uzsākuši vienotie valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centri, vairs nav jaunums. Tādēļ šāda centra vadītājai Trikātā INESEI  KRŪMIŅAI jautāju, cik veiksmīgi darbs ir sācies.

Kad Kauguru kultūras namā Latvijas dzimšanas dienas atzīmēšanas pasākumā dažādus apbalvojumus saņēma šogad par labiem darbiem pamanītie, starp daudzajiem tika nosaukts arī novadā līdz šim mazāk zināmais autobusa šoferis RAITIS SKUJIŅŠ.

Pēc galvenās Ziemassvētku egles iedegšanas pilsētas centrā varēja cerēt, ka arī Valmieras tirgū būs sācies svētku eglīšu uznāciens. Taču pagaidām te skuju zaļums dižojas galvenokārt dažāda apaļuma un biezuma Adventa vainagu izskatā. Anatolija piedāvājumā šie vainagi rindojas cenā no 2 līdz 3,50 eiro, bet varot arī padiņģēties, it sevišķi, ja ņem vairākus. Marija gan par saviem prasa vien 1,50, taču diņģēties nav gatava. Jau tā viņa turot cenu zemāku nekā citi, kur nu vēl zemē laist. Šo vainagu gatavošanas prasme pensionārei esot viena no galvenajām piepelnīšanās iespējām. Tādēļ cauru vasaru un rudeni tiem jau materiāli vākti. Viņa katru gadu cenšoties kaut ko jaunu izdomāt. Tādi šogad ir vainadziņi, kuros virs skuju pamatnēm sarindotas izteiksmīgi brūnas ozolzīles pamīšus ar lielogu dzērvenēm.

«Nu jau ir ieradies arī lašu un taimiņu baltais sargs. Svaigajā sniegā labi redzams, kas un kur   upju krastos ir kustējies. Šorīt (iepriekšējā trešdienā — A.U.) abi ar kolēģi Mārtiņu Blauu  jau pabijām vai pie visām populārākajām nārsta vietām. Visur balts, nevienas pēdas,» tā par  sniegu priecājās DAP Vidzemes reģionālās pārvaldes Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs JĀNIS BUŠS.