Atgriezies Burtniekos. Ar jahtu

- 23.Jūlijs, 2014
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Ir jauka sestdienas priekšpusdiena Burtnieka krastā. Kādus simts metrus no krasta viļņos noenkurota šūpojas lepna jahta — katamarāns, tādus lepnus peldlīdzekļus uzņēmīgi puiši gatavojot Jaunklidzī. Par to — citreiz, jo tepat centra kanālā kāds sirms, bet mundrs vīrs rosās ap glītu koka jahtiņu. Eju klāt aprunāties un neesmu vīlies cerībās, jo ANDRIS PUTNIŅŠ izrādās ļoti runātīgs vīrs.

— 1957. gadā man tēvs pārcēlās no Valmieras, mēs dzīvojām pie Āžezera, uz Burtniekiem. Pabeidzu Viesturskolu. Toreiz bija Jānis Vītols — viņš nesen nomira —, kurš Burtniekos uztaisīja jahtklubu. Es arī toreiz iemācījos burāt, nolikām arī burātāju tiesības. Tad pārcēlos dzīvot uz Jelgavu, vēlāk arī uz Rīgu, biju pasniedzējs universitātē. No sākuma pasniedzu vēsturi, tad — menedžmentu. To sāku darīt līdz ar jauno laiku atnākšanu Latvijā. (Smejas.) Redz, uzrakstīju disertāciju, bet beigu beigās man tas viss noriebās... Jo vēsture jebkurā laikā ir subjektīva, un man tas ļoti nepatika. Tagad pirmo gadu esmu pensijā, un daudziem pensionāriem, kuri savulaik ar to ņēmušies, ir sapnis — burāt.

GATAVS! Andris Putniņš pie sava kuģīša.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru