Atdzimst «Āža krogs»
Ceturtdien Mazsalacas pilsētas svētku ietvaros pirmo reizi savas durvis vaļā vēra «Āža krogs», kopš tur darbojas jaunie saimnieki – «Ēdiendara» Danija un Ēriks Pudniki-Lindes un «Vidusmežu» keramiķe Linda Zelta.
Jau iepriekš esam stāstījuši, ka viņi kopīgi iegādājušies un sākuši labiekārtošanas darbus mazsalaciešiem zināmajā «Āža krogā». Kādreizējais krogs piedzīvos būtiskas pārmaiņas, sevī ietverot jaunu kultūrtelpu un pasākumu vietu ar skatuvi, būs pieejamas arī ēdināšanas un izmitināšanas iespējas. Jaunie saimnieki jaunajās telpās strādāt sāka jau oktobrī. Protams, vēl viss ir tapšanas stadijā, tomēr saimnieki gan vietējiem, gan pilsētas viesiem nedaudz ļāva iebāzt degunu «Āža kroga» telpās. Latvijas stāstnieku asociācijas vadītāja Māra Mellēna aicināja cilvēkus arī dalīties par Āža kroga nozīmi – ar saviem stāstiem, atmiņām vai fotogrāfijām.
Tomēr vispirms nedaudz par vēsturi… Par Prāmja jeb Āža krogu stāv rakstīts tā: «Kroga ēka un pārceltuve pār Salacu pastāvējusi jau no 17. gadsimta (pirmais tilts pār Salacu tiek uzcelts tikai 1868. gadā). Tolaik te atradies no koka celts krogs, kuru 1795. gadā zīmējis Johans Kristofers Broce. Ap 1900. gadu krogs nodedzis, bet tad pārbūvēts, un 1902. gadā tur atvērta tējnīca un viesnīca. Par Prāmja krogu to sauca tāpēc, ka ēka atradusies pie pārceltuves, bet Āža nosaukumu tas ieguvis no iespaidīgās āža bildes, kas rotājusi sienu aiz kroga letes. Citi apgalvo, ka par Āža krogu to sākuši saukt krodzinieka īpatnējās, smailās bārdiņas dēļ.»
«ĀŽA KROGA» iekštelpās. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv